Trampa noteikto tarifu ietekmē Indija un Ķīna cenšas atjaunot uzņēmējdarbību

Indijas premjerministrs Narendra Modi svētdien ieradās Ķīnā, un viņa prātā joprojām ir Donalda Trampa ASV uzliktie tarifi.

Kopš trešdienas tarifi Indijas precēm, kas importētas ASV, piemēram, dimantiem un garnelēm, tagad ir 50%, ko ASV prezidents sauc par sodu par Deli nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

Eksperti apgalvo, ka nodevas draud atstāt ilgstošu kaitējumu Indijas dinamiskajam eksporta sektoram un tās ambiciozajiem izaugsmes mērķiem.

Arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins cenšas atdzīvināt lēno ekonomiku laikā, kad augstie ASV tarifi draud izjaukt viņa plānus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, abu pasaules visapdzīvotāko valstu vadītāji, iespējams, meklē iespēju atiestatīt savas attiecības, kuras iepriekš iezīmēja neuzticēšanās, lielā mērā robežstrīdu dēļ.

Ko nozīmētu ciešākas attiecības

Indija un Ķīna ir ekonomiskās lielvaras – attiecīgi piektā un otrā lielākā pasaulē. Taču, ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus, Indijas izaugsme, domājams, turpmākajos gados saglabāsies virs 6%, jo ar 4 triljonu ASV dolāru ekonomikas un 5 triljonu ASV dolāru akciju tirgus apgrozījumu, tā ir ceļā uz to, lai līdz 2028. gadam kļūtu par trešo lielāko ekonomiku.

Taču attiecības ir ļoti sarežģītas. Abām pusēm ir neatrisināts un ilgstošs teritoriāls strīds, kas liecina par daudz plašāku un dziļāku sāncensību.

2020.gada jūnijā Ladakas Galvānas ielejā izcēlās vardarbība – tas bija vissliktākais naidīguma periods starp abām valstīm vairāk nekā četru gadu desmitu laikā.

Sekas galvenokārt bija ekonomiskas – tika atcelta tiešo lidojumu atjaunošana, vīzas un Ķīnas investīcijas tika apturētas, kā rezultātā palēninājās infrastruktūras projekti, un Indija aizliedza vairāk nekā 200 ķīniešu lietotnes, tostarp TikTok.

Pastāv arī citas lūzuma līnijas, tostarp Tibeta, Dalailama un ūdens strīdi saistībā ar Ķīnas plāniem būvēt pasaulē lielāko hidroelektrostacijas projektu pāri upei, ko kopīgi izmanto abas valstis, kā arī saspīlējums ar Pakistānu pēc Pahalgamas uzbrukuma.

Indijai arī pašlaik nav labu attiecību ar lielāko daļu savu kaimiņvalstu Dienvidāzijā, savukārt Ķīna ir galvenā tirdzniecības partnere Pakistānai, Bangladešai, Šrilankai un Afganistānai.

Jau ir paziņots, ka tiks atsākti tiešie lidojumi, varētu būt lielāka vīzu režīma atvieglošana un citi ekonomiskie darījumi.

Indijas nostāja ir mainījusies

Indija ir pilnībā neizpratnē par ASV un tās nostāju, tāpēc attiecību atjaunošana ar Ķīnuir gudrs solis – un tas papildina daudzpolāro naratīvu, kuram tic gan Indija, gan Ķīna.

Modi dodas uz Ķīnu Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) ietvaros – reģionālas organizācijas, kuras mērķis ir projicēt alternatīvu pasaules uzskatu Rietumu pasaules uzskatam. Dalībnieku vidū ir Ķīna, Indija, Irāna, Pakistāna un Krievija.

Iepriekš Indija ir mazinājusi organizācijas nozīmi. Un kritiķi apgalvo, ka tā gadu gaitā nav sasniegusi būtiskus rezultātus.

Taču eksperti apgalvo, ka Deli attiecību pasliktināšanās ar Vašingtonu ir pamudinājusi Indiju no jauna pievērsties SCO.

BRIC grupa, kuras dibinātājlocekļi ir Ķīna, Indija, Krievija, Brazīlija un Dienvidāfrika, ir izpelnījusies Trampa sašutumu, kurš ir draudējis noteikt grupas dalībniekiem papildu tarifus papildus viņu saskaņotajām likmēm.

Modi pēdējo reizi tikās ar Sji un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu BRIC samitā Krievijā 2024. gada oktobrī. Pagājušajā nedēļā Krievijas vēstniecības amatpersonas paziņoja, ka Maskava cer, ka drīz notiks trīspusējas sarunas ar Ķīnu un Indiju.

“Izmantojot visas savas priekšrocības — Ķīnas ražošanas meistarību, Indijas pakalpojumu sektora stiprās puses un Krievijas dabas resursu bagātību —, tās var strādāt, lai samazinātu atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm, dažādotu savus eksporta tirgus un galu galā pārveidotu globālās tirdzniecības plūsmas,” savā redakcijas slejā norādīja Bajpaee un Yu.

Kā Ķīna un Indija var sadarboties ekonomiski

Indija joprojām ir atkarīga no Ķīnas savā ražošanā, jo izejvielas un komponentus iegūst no turienes. Tā, visticamāk, meklēs zemākas preču importa nodevas.

Pēc ekspertu domām, Indijas stingrā rūpniecības politika līdz šim ir liegusi tai gūt labumu no piegādes ķēdes pārcelšanas no Ķīnas uz Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Ņemot vērā attiecību sarežģītību, viena tikšanās, visticamāk, daudz ko nemainīs. Ķīnas un Indijas attiecību uzlabošanā vēl ir tāls ceļš ejams. Taču Modi vizīte Ķīnā varētu novērst zināmu naidīgumu un nosūtīt ļoti skaidru signālu Vašingtonai, ka Indijai ir iespējas.