Merca klupšana apdraud cerības atsākt gauso Vācijas ekonomiku

Konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs otrdien tika ievēlēts Vācijas kanclera amatā, taču tikai pēc otrās Bundestāga balsojuma kārtas. Bezprecedenta neveiksme pirmajā kārtā radījusi šaubas par jaunās valdības spēju izstumt Eiropas lielāko ekonomiku no stagnācijas.

Otrdienas klupšana, kas iezīmēja jaunās koalīcijas valdības sākumu starp Merca Union bloku un sociāldemokrātiem, ir radījusi neskaidrību par ekonomikas likteni, kas nav pieredzējusi būtisku izaugsmi kopš COVID-19 pandēmijas.

Pirmām kārtām tika gaidīts, ka Mercs izbeigs strīdus par izdevumiem un budžetiem, kas skāra priekšgājēja Olafa Šolca nevaldāmo trīs partiju koalīciju, kas novembrī sabruka.

Šķiet, ka viņa uzvara vēlēšanās 23. februārī un vienošanās par koalīciju sniedza pārliecību, ka valdība spēs izbeigt politikas paralīzi un stāties pretī pieaugošajiem izaicinājumiem. Tie ietver atpalikušus ieguldījumus izaugsmes projektos, birokrātiju un kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Taču pirmās kārtas kritums parlamentā ir radījis jautājumus par to, cik stabils būtu Mecza vairākums un vai tas var pieņemt reformas, lai palielinātu izaugsmi pēc divu gadu ražošanas apjoma samazināšanās. Aizejošā valdība šim gadam prognozēja nulles izaugsmi.

Satricinošs sākums

Merca koalīcijā jaunajā parlamentā ir 328 deputāti. Fakts, ka viņš pirmajā aizklātajā balsojumā saņēma tikai 310 balsis, kad viņam bija vajadzīgs 316 balsu vairākums no 630 balsīm, izraisīja spekulācijas, ka daži fiskāli konservatīvie likumdevēji pretojas viņa pēcvēlēšanu lēmumam atbrīvot Vācijas konstitucionālo ierobežojumu deficīta tēriņiem un izveidot 500 miljardu eiro fondu, lai tērētu skolu infrastruktūrai, piemēram, dzelzceļa infrastruktūrai. Šie pasākumi tika pieņemti aizejošajā parlamentā.

Cerība, ka valdība ātri virzīsies uz priekšu ar jaunām investīcijām un reformām, “ir sagrauta”, sacīja Karstens Bžeskis, ING bankas globālais makroekonomikas vadītājs: “Šodienas notikumi liecina, ka šķiet, ka ne visi ir sapratuši steidzamības sajūtu un vajadzību pēc funkcionējošas valdības.”

Gadiem ilgi Vācijas parāda ierobežojumi ierobežoja izdevumus infrastruktūrai un galu galā tika vainoti izaugsmes palēnināšanā. Turklāt Ķīna no Vācijas uzņēmumiem ienesīga eksporta tirgus ir kļuvusi par konkurentu Vācijas specialitātēs, piemēram, automašīnās un rūpnieciskajās iekārtās.

Jaunu biznesa projektu bremzināšanā tiek vainoti plašie atļauju piešķiršanas procesi, savukārt lētās Krievijas dabasgāzes zudums Ukrainas iebrukuma dēļ ir palielinājis enerģijas izmaksas uzņēmumiem.

Draudi Vācijas eksportam

Lai gan balsojums bija “slikts pārsteigums”, daži no smagajiem lēmumiem par izdevumiem un parāda limitu jau tika pieņemti aizejošajā parlamentā, sacīja Holgers Šmidings, Berenberg bankas galvenais ekonomists. “Pastāv papildu fiskālā telpa… šodienas satraukums, iespējams, būtiski neietekmēs to, kā tiek piešķirta papildu nauda aizsardzībai un infrastruktūrai.”

Šmiedings norādīja, ka lielākā daļa balsojumu parlamentā nenotiek aizklāti, un tas varētu liegt dažiem no Mercu noraidījušajiem koalīcijas deputātiem balsot pret likumprojektiem parlamentā.

Lēmums izveidot infrastruktūras fondu ārpus parāda limita lika cerēt uz lielākiem valsts izdevumiem un izkļūšanu no stagnācijas. Šīs cerības tika mazinātas 2. aprīlī, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vairākiem jauniem tarifiem gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem, tostarp 20% tarifu precēm no Eiropas Savienības.

Tas nekavējoties pastiprināja pretvēju Vācijas ekonomikā, kurā dominē eksports, jo nebija skaidrības par to, vai ES amatpersonas var vienoties par zemāku tarifu likmi Trampa 90 dienu pauzes laikā, pirms tarifi stājas spēkā.