Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitāte jūnijā apstājas: vai Eiropas Centrālā banka atkal samazinās procentu likmes

Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitāte jūnijā apstājās, un PMI dati liecina par stagnējošu  izaugsmi, kas saistīta ar vāju pakalpojumu un ražošanas nozari.

Privātā sektora aktivitāte visā eirozonā jūnijā neuzrādīja lielas progresa pazīmes, un jaunākie iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) dati liecina par stagnāciju gan pakalpojumu, gan ražošanas nozarē, metot ēnu uz reģiona ekonomikas atveseļošanos.

Eirozonas saliktā PMI ātrais rādītājs jūnijā saglabājās 50,2 punktu līmenī, nemainīgs salīdzinājumā ar maiju un nedaudz virs 50 punktu sliekšņa, kas atdala izaugsmi no sarukuma. Šis skaitlis bija nedaudz zemāks par tirgus prognozēm 50,5 punktu apmērā.

Pakalpojumu PMI nedaudz pieauga, kā gaidīts, no 49,7 līdz 50 punktiem, savukārt ražošanas PMI nemainījās un palika 49,4, atpaliekot no prognozētajiem pieaugumiem līdz 49,8.

“Eirozonas ekonomikai ir grūti atgūt impulsu,” sacīja Dr. Sairuss de la Rubia, Hamburgas Komercbankas galvenais ekonomists.

“Jau sešus mēnešus izaugsme ir bijusi minimāla, aktivitāte pakalpojumu sektorā stagnē un ražošanas apjoms pieaug tikai mēreni.”

Vāja uzņēmējdarbības aktivitāte saglabājas, neskatoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) labvēlīgāko monetāro nostāju, kas atkal ir samazinājusi noguldījumu iespējas likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2,00%.

Vācija, bloka lielākā ekonomika, nedaudz atgriezās pie izaugsmes. Saliktais PMI indekss jūnijā pieauga līdz 50,4, salīdzinot ar 48,5 maijā, pateicoties pieprasījumam ražošanas nozarē, kurā bija vērojams straujākais jauno pasūtījumu pieaugums vairāk nekā trīs gadu laikā.

“Pastāv laba iespēja, ka Vācija beidzot varētu izkļūt no nomācošā straujā izaugsmes modeļa, kurā tā ir iestrēgusi pēdējos divus gadus,” sacīja de la Rubia, minot pozitīvo ražošanas tendenci un ekspansīvās fiskālās politikas atbalstu.

Vācijas pakalpojumu PMI indekss 2025. gada jūnijā pieauga līdz 49,4, salīdzinot ar 47,1 maijā, pārsniedzot tirgus cerības 47,5 apmērā. Dati liecināja tikai par nelielu aktivitātes samazināšanos, kas ir mazākais kritums kopš pašreizējās trīs mēnešu lejupslīdes sākuma.

Turpretī Francija turpināja lejupvērstu trajektoriju. Saliktais PMI indekss jūnijā samazinājās līdz 48,5, salīdzinot ar 49,3 maijā, kas ir desmitais mēneša kritums pēc kārtas.

Gan ražošanas, gan pakalpojumu apjomi saruka, uzņēmumiem minot vāju iekšzemes pieprasījumu, pieaugošu starptautisko konkurenci un nenoteiktību saistībā ar globālo tirdzniecību.

Kopējais pārdošanas apjoms jūnijā samazinājās jau trīspadsmito mēnesi pēc kārtas, un krituma temps nedaudz paātrinājās salīdzinājumā ar maiju. Straujāko kritumu noteica straujākais rūpnīcu pasūtījumu kritums kopš februāra.

Jaunākie PMI dati ECB sniedz neviennozīmīgu ainu. Lai gan inflācijas spiediens preču sektorā turpina mazināties, pastāvīgais pakalpojumu izmaksu pieaugums un atjaunotā ģeopolitiskā spriedze tuvākajā laikā varētu atturēt no turpmākas monetārās politikas mīkstināšanas.

Tirgi plaši sagaida, ka ECB nākamajā politikas sanāksmē 23.–24. jūlijā saglabās savu etalonlikmi nemainīgu 2% līmenī.

Tomēr plašākā ekonomiskā aina joprojām ir nestabila, jo ASV triecieni Irānā nedēļas nogalē ir pastiprinājuši bažas par ilgstošu konfliktu Tuvajos Austrumos. Nemieri var izraisīt jaunu naftas cenu kāpumu, jo īpaši tāpēc, ka gandrīz 20% no pasaules jēlnaftas piegādēm tiek transportēti caur Hormuza šaurumu.

Nenoteiktību vēl vairāk palielina tas, ka bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktais 90 dienu savstarpējais tarifu pamiers beigsies 9. jūlijā. Tā kā sarunas joprojām turpinās, Eiropai laiks panākt tirdzniecības nolīgumu un izvairīties no vēl viena graujoša transatlantisko tarifu viļņa kļūst arvien mazāks.