ASV un Ķīna atsāks sarunas par tarifiem, cenšoties pagarināt pamieru

Augsta ranga ASV un Ķīnas sarunu vedēji pirmdien tiekas Stokholmā, lai risinātu ilgstošus ekonomiskos strīdus, kas ir valstu tirdzniecības konflikta centrā, cenšoties pagarināt pamieru, lai novērstu ievērojami augstākus tarifus.

Ķīnai ir 12. augusta termiņš, lai panāktu ilgtspējīgu tarifu vienošanos ar prezidenta Donalda Trampa administrāciju, pēc tam, kad Pekina un Vašingtona jūnijā panāca provizorisku vienošanos, lai izbeigtu nedēļām ilgušo aci pret aci tarifu pieaugumu.

Bez vienošanās globālās piegādes ķēdes varētu saskarties ar jauniem satricinājumiem, ko rada muitas, kas pārsniedz 100%.

Stokholmas sarunas, kuras vada ASV Valsts kases sekretārs Skots Besents un Ķīnas vicepremjerministrs He Lifengs, notiks dienu pēc tam, kad Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena tiekas ar Trampu viņa golfa laukumā Skotijā, lai mēģinātu panākt vienošanos, kas, visticamāk, paredzētu 15% bāzes tarifu lielākajai daļai ES preču.

Tirdzniecības analītiķi abās Klusā okeāna pusēs apgalvo, ka diskusijas Zviedrijas galvaspilsētā, visticamāk, neradīs nekādus izrāvienus, taču tās varētu novērst turpmāku eskalāciju un palīdzēt radīt apstākļus Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās vēlāk šogad.

Iepriekšējās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas Ženēvā un Londonā maijā un jūnijā bija vērstas uz ASV un Ķīnas atbildes tarifu samazināšanu no trīsciparu līmeņa un retzemju minerālu plūsmas atjaunošanu, ko apturēja Ķīna.

Līdz šim sarunās nav iedziļināti aplūkoti plašāki ekonomiskie jautājumi. Starp tām ir ASV sūdzības, ka Ķīnas valsts vadītais, uz eksportu orientētais modelis pārpludina pasaules tirgus ar lētām precēm, un Pekinas sūdzības, ka ASV nacionālās drošības eksporta kontrole attiecībā uz tehnoloģiju precēm cenšas kavēt Ķīnas izaugsmi.

“Stokholma būs pirmā jēgpilnā ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu kārta,” sacīja Bo Dženjuaņs, Ķīnas konsultāciju firmas Plenum partneris Šanhajā.

Trampam ir izdevies izdarīt spiedienu uz dažiem citiem tirdzniecības partneriem, tostarp Japānu, Vjetnamu un Filipīnām, lai tie noslēgtu darījumus, kuros tiek pieņemti augstāki ASV tarifi no 15% līdz 20%.

Eksperti uzskata, ka pastāv 50% iespēja, ka ASV un 27 dalībvalstu Eiropas Savienība varētu arī panākt vienošanos par tirdzniecības pamatlīgumu.

Divi no Trampa augstākajiem tirdzniecības ierēdņiem, tirdzniecības ministrs Hovards Latiks un ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs, piedalīsies sarunās Skotijā un pēc tam dosies uz Stokholmu.

Analītiķi apgalvo, ka ASV un Ķīnas sarunas ir daudz sarežģītākas un prasīs vairāk laika. Ķīnas ietekme uz globālo retzemju minerālu un magnētu tirgu, ko izmanto visā, sākot no militārā aprīkojuma līdz automašīnu vējstiklu tīrītāju motoriem, ir izrādījusies efektīvs ietekmes punkts uz ASV rūpniecību.

Sarunu fonā ir spekulācijas par iespējamu Trampa un Sji tikšanos oktobra beigās. Tramps ir paziņojis, ka drīzumā izlems, vai apmeklēt Ķīnu vēsturiskā vizītē, lai risinātu tirdzniecības un drošības spriedzi. Jauna tarifu un eksporta kontroles pastiprināšana, visticamāk, izjauktu jebkādus plānus tikties ar Sji.

“Stokholmas tikšanās ir iespēja sākt gatavoties Trampa vizītei Ķīnā,” sacīja Vendija Katlere, Āzijas Sabiedrības politikas institūta viceprezidente.

Besents jau ir paziņojis, ka vēlas izstrādāt 12. augusta termiņa pagarinājumu, lai novērstu tarifu atgriešanos pie 145% ASV pusē un 125% Ķīnas pusē.

Tomēr Ķīna, visticamāk, pieprasīs daudzslāņu ASV tarifu samazināšanu, kas kopā veido 55% lielākajai daļai preču, un turpmāku ASV augsto tehnoloģiju eksporta kontroles atvieglošanu, norāda analītiķi. Pekina ir apgalvojusi, ka šādi pirkumi palīdzētu samazināt ASV tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, kas 2024. gadā sasniedza 295,5 miljardus ASV dolāru.

Ķīna pašlaik saskaras ar 20% tarifu, kas saistīts ar ASV fentanila krīzi, 10% savstarpēju tarifu un 25% muitas nodevām lielākajai daļai rūpniecības preču, kas tika noteiktas Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā.