Ķīnas ekonomika aug lēnākajā tempā gada laikā ASV tirdzniecības konflikta laikā

Saspīlējums starp Pekinu un Vašingtonu joprojām ir augsts, un nav skaidrs, vai Tramps un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins turpinās ierosināto tikšanos reģionālā samita laikā šī mēneša beigās.

Ķīnas ekonomika jūlija-septembra ceturksnī pieauga par 4,8%, kas ir lēnākais temps gada laikā, ko ietekmēja tirdzniecības saspīlējums ar Amerikas Savienotajām Valstīm un vājais iekšzemes pieprasījums.

Jūlija-septembra dati bija vājākais izaugsmes temps kopš 2024. gada trešā ceturkšņa, un tas ir salīdzināms ar 5,2% izaugsmes tempu iepriekšējā ceturksnī, pirmdien paziņotajā valdības ziņojumā. Janvārī–septembrī pasaules otrā lielākā ekonomika pieauga par 5,2 % gadā.

Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem augstākajiem tarifiem importam no Ķīnas, tās eksports ir saglabājies relatīvi spēcīgs, jo uzņēmumi ir paplašinājuši pārdošanas apjomus citos pasaules tirgos.

Ķīnas eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm septembrī samazinājās par 27 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, lai gan globālā eksporta pieaugums sasniedza sešu mēnešu augstāko līmeni, pieaugot par 8,3 %.

Elektrotransportlīdzekļu eksports septembrī dubultojās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt vietējo vieglo automašīnu pārdošanas apjomi pagājušajā mēnesī pieauga par 11,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir samazinājums nekā 15 % pieaugums augustā, liecina pagājušajā nedēļā publicētie dati.

Saspīlējums starp Pekinu un Vašingtonu joprojām ir augsts, un nav skaidrs, vai Tramps un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins rīkos ierosināto tikšanos reģionālā samita laikā šī mēneša beigās.

Sji Dzjiņpins un citi valdošās Komunistiskās partijas biedri pirmdien sasauc vienu no Ķīnas svarīgākajām politiskajām sanāksmēm šogad, kurā viņi izstrādās valsts ekonomiskās un sociālās politikas mērķus nākamajiem pieciem gadiem.

Nekustamā īpašuma sektora lejupslīde

Ekonomika pēdējā ceturksnī palēninājās, jo varas iestādes rīkojās, lai ierobežotu sīvas cenu karus tādās nozarēs kā autobūves nozare, kas radās jaudas pārpalikuma dēļ.

Arī Ķīna saskaras ar izaicinājumiem, tostarp ilgstošu nekustamā īpašuma sektora lejupslīdi, kas ir ietekmējusi patēriņu un pieprasījumu.

Pirmdien publicētie dati liecina, ka Ķīnas dzīvojamo īpašumu pārdošanas apjomi janvāra-septembra periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 7,6% pēc vērtības.

Rūpniecības produkcija pagājušajā mēnesī pieauga par 6,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir straujākais temps kopš jūnija, bet mazumtirdzniecības pārdošanas apjoma pieaugums palēninājās līdz 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Reitingu aģentūra S&P lēš, ka jauno māju pārdošanas apjomi visā valstī 2025. gadā samazināsies par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 6% līdz 7% 2026. gadā.

Pasaules Banka prognozē, ka Ķīnas ekonomika šogad pieaugs par 4,8% gadā. Valdības oficiālais izaugsmes mērķis ir aptuveni 5%.

Blāvi tēriņi Zelta nedēļā

Ķīnas akciju cenas pirmdien pieauga, Honkongas Hang Seng indeksam pieaugot par 2,42% un Šanhajas Composite indeksam pieaugot par 0,63%.

Nacionālā statistikas biroja pārstāvis sacīja, ka Ķīnai ir “stabils pamats”, lai sasniegtu savu visa gada izaugsmes mērķi, taču kā palēnināšanās iemeslus minēja ārējas komplikācijas, tostarp tirdzniecības berzi ar ASV un citiem tirdzniecības partneriem, kā arī protekcionisma politiku daudzās valstīs.

Ķīnas spēcīgākā ekonomikas izaugsme šī gada pirmajā pusē dod tai “zināmu rezervi”, lai sasniegtu izaugsmes mērķi, sacīja Lins Sons, ING Bank galvenais ekonomists Lielās Ķīnas jautājumos.

Tomēr tēriņi Ķīnas astoņu dienu Zelta nedēļas laikā oktobrī bija “nedaudz vilšanās pilni”, atspoguļojot vāju patērētāju uzticību un pieprasījumu, šomēnes piezīmē norādīja Morningstar analītiķi.