Karadarbība Tuvajos Austrumos turpinās jau mēnesi, un situācija kļūst arvien sarežģītāka. Pēdējā laikā konfliktā aktīvāk iesaistījušies Irānas atbalstītie Jemenas hutieši, kuri sākuši uzbrukt mērķiem Izraēlas teritorijā.
Tas rada jaunus riskus ne tikai reģiona drošībai, bet arī starptautiskajai kuģniecībai un globālajai ekonomikai. Tikmēr izskan ziņas par iespējamu ASV sauszemes operāciju plānošanu, kas vēl vairāk pastiprina bažas par kara mēroga pieaugumu.
Hutiešu uzbrukumi un jaunā fronte
Pēc tam, kad pirmās četras nedēļas Jemenas hutieši tieši neiejaucās konfliktā, aizvadītajā nedēļas nogalē situācija mainījās. Grupējums, kas savā kontrolē tur Jemenas galvaspilsētu un valsts ziemeļu daļu, izšāva ballistiskās raķetes uz Izraēlas militārajiem objektiem. Hutiešu pārstāvji paziņoja, ka šie triecieni ir bijuši veiksmīgi un tie turpināsies, kamēr vien turpināsies agresija pret viņu sabiedrotajiem.
Lai gan šie raķešu uzbrukumi tiešā veidā Izraēlai nodara mazāku kaitējumu nekā Irānas tiešie triecieni, tie kalpo kā skaidrs signāls par konflikta paplašināšanos. Hutiešu iesaistīšanās nozīmē, ka karā tiek ievilkta vēl viena reģiona valsts, padarot situāciju grūti prognozējamu. Tas liek Izraēlai un tās sabiedrotajiem sadalīt uzmanību un resursus uz vairākām pusēm vienlaicīgi.
Apdraudējums tirdzniecības ceļiem Sarkanajā jūrā
Lielākie draudi, ko rada hutieši, ir saistīti ar kuģošanas drošību Sarkanajā jūrā un Bābelmandeba šaurumā. Šī ir viena no pasaules svarīgākajām ūdens artērijām, caur kuru iet aptuveni 15 % no visas globālās jūras tirdzniecības. Ja kuģi vairs nevar droši pārvietoties šajā maršrutā, tiem jāmēro daudz garāks un dārgāks ceļš apkārt Dienvidāfrikai.
Vēsture rāda, ka hutieši jau iepriekš ir spējuši paralizēt satiksmi šajā reģionā, uzbrūkot tirdzniecības kuģiem. Šāda rīcība būtu smags trieciens pasaules ekonomikai, jo pieaugtu transportēšanas izmaksas un kavētos preču piegādes. Turklāt pastāv risks, ka var tikt mērķēts arī uz enerģētikas infrastruktūru kaimiņvalstīs, piemēram, Saūda Arābijā, kas vēl vairāk ietekmētu naftas cenas pasaulē.
ASV plāni un neziņa par sauszemes operācijām
Bažas par turpmāko notikumu gaitu pastiprina informācija, kas nonākusi atklātībā par Pentagona plāniem. Tiek ziņots, ka ASV militārā vadība gatavo scenārijus iespējamām sauszemes operācijām Irānā. Saskaņā ar šo informāciju, runa nav par pilna mēroga iebrukumu, bet gan par mērķtiecīgiem speciālo uzdevumu vienību un kājnieku reidiem, kas varētu ilgt vairākas nedēļas.
Tomēr šobrīd nav skaidras atbildes, vai prezidents Donalds Tramps dos galīgo rīkojumu šādu plānu īstenošanai. Sauszemes karaspēka izvietošana svešā valstī vienmēr ir politiski un militāri augsta riska solis. Kamēr Vašingtonā notiek diskusijas, pasaule ar bažām vēro, vai konflikts pāraugs nākamajā fāzē, kas nozīmētu tiešu un plašu ASV militāro klātbūtni Irānas teritorijā.
Meklējumi pēc diplomātiska risinājuma
Kamēr militārā spriedze aug, fonā notiek arī diplomātiskie centieni apturēt karadarbību. Pakistāna ir uzņēmusies starpnieka lomu starp ASV un Irānu. Islamabādā plānota tikšanās, kurā piedalās Turcijas, Saūda Arābijas un Ēģiptes ārlietu ministri. Irānas pašreizējā vadība ir izteikusi pateicību Pakistānai par šiem centieniem, cerot atrast veidu, kā apturēt agresiju.
Pastāv pat iespēja, ka Pakistānā pavisam drīz varētu notikt tiešas ASV un Irānas pārstāvju sarunas. Šāda tikšanās būtu pirmais nopietnais mēģinājums risināt krīzi pie sarunu galda kopš karadarbības sākuma februāra beigās. Tomēr situācija paliek ļoti saspringta, jo abas puses ir ieņēmušas stingras pozīcijas un savstarpējā uzticēšanās ir minimāla.
Kā tas sākās un kāda ir pašreizējā situācija
Konflikts sākās 2026. gada 28. februārī pēc ASV un Izraēlas triecieniem pa mērķiem Irānā. Šo uzbrukumu laikā tika nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī. Viņa vietā martā stājās dēls Modžtaba Hāmenejī, un kopš tā laika Teherānas režīms ir devis vairākus atbildes triecienus gan Izraēlai, gan ASV bāzēm reģionā.
Šī kara sekas izjūt visa pasaule. Ir strauji pieaugušas naftas cenas, un Hormuza šauruma blokāde ir radījusi nopietnus traucējumus starptautiskajā tirdzniecībā. Ceļotājiem nākas saskarties ar atceltiem lidojumiem, un daudzi cilvēki ir iestrēguši ārvalstīs, nespējot atgriezties mājās. Karš, kas sākās kā mērķtiecīga operācija režīma maiņai, ir pārvērties par plaša mēroga krīzi, kuras beigas pagaidām nav saskatāmas.