Bezdarba līmenis Vācijā sasniedz augstāko līmeni gandrīz desmit gadu laikā

Bezdarba līmeņa pieaugums ir normāla parādība šajā gadalaikā, lai gan lēciena apmērs norāda uz ekonomikas vājumu un izteiktu recesiju.

Bezdarba līmenis Vācijā gada sākumā sasniedza augstāko līmeni kopš 2015. gada februāra, liecina Federālās nodarbinātības aģentūras (BA) jaunie dati.

No decembra līdz janvārim pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bez darba palikušo cilvēku skaits palielinājās par 11 000. Salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pērn bezdarbnieku skaits palielinājās par 187 000 – līdz 2,993 miljoniem. Bezdarba līmenis pieauga līdz 6,4 %, kas ir par 0,4 procentu punktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Šajā gadalaikā vairāk vāciešu ir bez darba, jo beidzas daudzi pagaidu līgumi un izsīkst no laika apstākļiem atkarīgas darba vietas.

Tajā pašā laikā ekonomikas eksperti lēš, ka sezonas pieauguma apmērs tomēr var būt saistīts ar Vācijas ekonomikas slikto stāvokli, ko kavē ražošanas lejupslīde un produktivitātes krīze.

Vācijas problēmas pastiprina arī infrastruktūras sabrukums, politiskā nestabilitāte un pārmērīga birokrātija. Valsts IKP 2024. gadā samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītāju, 2023. gadā sarūkot par 0,3 %.

Pēdējo reizi augstāks bezdarba līmenis par pašreizējo bija 2015. gada februārī, kad tas bija 3,017 miljoni.

Šonedēļ jaunākos ekonomikas datus publicēja arī Vācijas ideju laboratorija Ifo. Ceturtdien pētnieki norādīja, ka “gandrīz visas Vācijas rūpniecības nozares vēlas samazināt darbinieku skaitu”.

Ekonomiskajām bažām būs liela nozīme Vācijas gaidāmajās federālajās vēlēšanās, kas paredzētas 23. februārī. Tas varētu būt izšķirošs pagrieziena punkts Vācijas ekonomikas virzienā.

Politiķi apsver, kā vislabāk palielināt valsts konkurētspēju, saskaroties ar globālo uzņēmējdarbības konkurenci, jo īpaši no Ķīnas.

Arī pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu būs galvenais jautājums ekonomiskajās debatēs, tāpat kā lēmumi par Vācijas parādu bremzēšanu.

Šis mehānisms ierobežo valsts izdevumus valstī, ārkārtas situācijās atļaujot valdības jauniem aizņēmumiem pārsniegt tikai 0,35 % no strukturālā IKP.

Spread the love

Pievienot komentāru