Krauklis piebilda, ka esot arī tādi vietējie iedzīvotāji, kuri vēlas pārdot mājas par nesamērīgi augstu cenu. Piemēram, par ēku, kuras vērtība varētu būt 10 tūkstoši eiro, tiekot prasīti 50 tūkstoši.
Bet ko tad tajos Kārķos – pašā Latvijas nomalē – īsti darīt? Ne jau visi var strādāt attālināti, esot dziļos laukos. Arī skolas un bērnudārzi daudziem ir aktuāli.
“Šeit ir viens lielisks piemērs – mēbeļu ražošanas uzņēmums meklē kvalificētus galdniekus, kas spēj lasīt rasējumus, un dizainerus; šeit ražo preces priekš Eiropas, eksportējam. Tuvu sasniedzama Valka, Rūjiena, mazliet vairāk par pusstundu aizņems ceļš līdz Valmierai, un arī šajās pilsētās darba devēji aktīvi meklē jaunas darba rokas,” norādīja Pētersons.
Bet nav jau tik viegli pamest labiekārtotu dzīvi pilsētā un pārcelties uz laukiem, kad nezini, ko īsti te iesākt. Edgars dalījās ar savu pieredzi, kā pamazām sācis te visu iekārtot. Viņš atklāja, ka pirmajā gadā ģimene tikai atbraukusi vasarā un brīvdienās, lai atpūstos pēc darba. Pēc gada jau pamazām sākuši saprast, kādas ir vajadzības un kas jādara.
Kas jādara
Edgara sieva meklējusi savu nodarbošanos laukos un sākusi mācīties par bitenieci. Un vienā dienā bites pašas atnākušas mājās pie jaunajiem saimniekiem
“Un pēkšņi šajā mājā laukakmeņu pamatos iespieto bites, un man kā pilsētniekam bija lielas izbailes. Zvanu, varbūt kādam pieder bites. Atbrauc kaimiņiene, kurai ir bites, viņa saka: nē, nē tās nav manas bites, tās ir tavas, tev tās vajadzēs! Saku: nē, mēs neesam gatavi. Bet notika tā, ka mums ir bišu strops, ko kaimiņi iedeva, un jau ievākta pirmā raža,” sacīja Edgars.
Protams, pamest ierasto dzīvi pilsētas mūros ne visiem būs viegli un pa kabatai, tomēr, neskatoties uz to, Latvijas lauki pamazām sāk atdzimt. Arī Kārķu ciemats nepaliek mazāks, pateicoties tieši ienācējiem. Pēdējā gada laikā te deklarējušies 25 cilvēki, kamēr vietējiem piedzimuši tikai četri mazuļi, bet desmit vietējie ļaudis aizgājuši mūžībā.
Lūk VIDEO:
