Eirozonas IKP pirmajā ceturksnī pārspēj gaidīto ar 0,4% pieaugumu

Eirozonas ekonomika 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,4%, divkāršojot iepriekšējā ceturkšņa tempu un pārspējot prognozes.

Eirozonas ekonomika 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,4%, liecina trešdien publiskotie Eurostat provizoriskie dati. Rezultāts, kas iezīmē piekto izaugsmes ceturksni pēc kārtas, pārsniedza cerības par 0.2% un liecina par nelielu ekonomikas kāpumu visā 20 dalībvalstu valūtu blokā.

Ceturkšņa pieaugums divkāršoja 0,2% pieaugumu, kas reģistrēts 2024. gada pēdējos trīs mēnešos, sniedzot zināmu pārliecību politikas veidotājiem, kas pārdzīvo nestabilas inflācijas un augstu procentu likmju periodu. Gada griezumā sezonāli izlīdzinātais IKP pieauga par 1,2%, kas nemainījās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Plašāk Eiropas Savienības ekonomika pirmajā ceturksnī pieauga par 0,3%, kas ir neliels temps, salīdzinot ar 0,4% pieaugumu pagājušā gada pēdējā ceturksnī. Arī ES IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 1,4%, saglabājot tādu pašu tempu kā iepriekšējā ceturksnī.

Īrija, Spānija un Lietuva veicina izaugsmi

No dalībvalstīm, kurām ir pieejami dati, Īrija uzrādīja visspēcīgākos ceturkšņa rezultātus, IKP pieaugot par 3,2%. Tālāk sekoja Spānija un Lietuva ar 0,6% pieaugumu.

Vācijai, bloka lielākajai ekonomikai, izdevās pārvarēt īso lejupslīdi, pirmajā ceturksnī reģistrējot 0,2% pieaugumu pēc 0,2% samazināšanās 2024. gada beigās, kas atbilst analītiķu prognozēm.

Tikmēr Francija uzrādīja nelielu pieaugumu par 0,1%, salīdzinot ar 0,1% samazinājumu iepriekšējā ceturksnī, lai gan šis rādītājs bija zemāks par prognozēto 0,2%. Ungārija bija vienīgā ES valsts, kas reģistrēja ceturkšņa samazinājumu, samazinoties par 0,2%.

Tirgus reakcija ir klusa pirms galvenajiem ASV datiem

Pēc publicēšanas finanšu tirgos kopumā bija vērojama stabilitāte. Līdz plkst. 11:20 CET eiro kurss turējās pie USD 1,1370, investoriem gaidot jaunus IKP un inflācijas datus no ASV vēlāk.

Valstu obligāciju ienesīgums eirozonā nedaudz samazinājās, Vācijas 10 gadu obligāciju peļņas likmēm samazinoties par 3 bāzes punktiem līdz 2,46%, samazinot pieaugumu, kas panākts pēc Vācijas paziņojumiem par fiskālo politiku martā.

Eiropas akciju tirgos bija dažāda aina. Indekss Euro STOXX 50 kritās par 0,3% līdz 5160 punktiem, ko noteica Spānijas banku akciju straujais kritums. Banco Santander kritās par 4,8%, bet BBVA – par 2,5%, lai gan pēdējā ziņoja par labākiem ienākumiem, nekā gaidīts.

Deutsche Bank kritās par 2%, jo bažas par tirdzniecības tarifiem aptumšoja perspektīvu, neskatoties uz stabilo peļņas pārsvaru. Plašāk banku sektors bija pakļauts spiedienam, Caixabank, Crédit Agricole un Erste Bank kritās attiecīgi par 5%, 4.5% un 4%.

Turpretī Vācijas DAX indekss bija labāks, palielinoties par 0,8%, ko veicināja Deutsche Post, Rheinmetall un Deutsche Börse spēcīgie rādītāji, kas katrs pieauga par 2% līdz 3%.