Tas savukārt nozīmē – lai, dzīvojot kā pensionāram, varētu atļauties tikpat, cik strādājot, jāveido iekrājumi, turklāt tas jādara laicīgi. Viņš skaidroja, ka ir divu veidu pensiju sistēmas – viena ir obligātā, kurā, saņemot algu, daļa no tās caur sociālajām iemaksām automātiski nonāk pensijas uzkrājumā.
“Otra ir brīvprātīgā, kur tu krāj pats vai par tevi maksā darba devējs. Latvijā tas ir tā saucamais trešais pensiju līmenis, kur tu pats atliec kaut ko malā,” skaidroja Vestmanis.
Viņš norādīja, ka Latvijā cilvēki šo iespēju pārsvarā neizmanto, kamēr Rietumeiropas valstīs tas ir pašsaprotami.
“Uz pensiju ir jāskatās nevis kā uz kaut ko, kas nodrošinās labas vecumdienas, bet ka tas ir pabalsts un tev vajag krāt pašam, ja tu gribi tādas vecumdienas, kādas gribas. Latvijā diemžēl paši nekrājam, cilvēki uz priekšu neskatās,” vērtēja Vestmanis.
Lasi arī: “Latvija? Kur tāda atrodas?”; Mihalkovs, Rastorgujevs un Šukšina komentē sankcijas, kas viņiem uzliktas
“Šīs ir lietas, ko vajag saprast, – ja gribi labas vecumdienas, tev par tām jāsāk domāt laicīgi,” viņš piebilda un ieteica tiem, kuri vēlas vairāk saprast par to, kā strādā pensiju sistēma un kā veidot uzkrājumus, meklēt informāciju mājaslapā manapensija.lv.
“Pensijā, diemžēl vai par laimi, vidējais latvietis dzīvos ilgi, vismaz 17–18 gadus. Tad jārēķinās, ka vajadzēs kaut kādu naudu, no kā dzīvot. Jārēķinās, ka labākajā gadījumā pensija būs puse no pēdējās darba algas, un jādomā līdzi pašiem. Jo ātrāk pats sāksi skatīties līdzi un krāt, jo labāk,” uzsvēra finanšu analītiķis.
Pilnh interviju varat noklausīties portālā LSM.lv spiežot ŠEIT