Fon der Leiena atklāj ievērojami palielinātu “stratēģisko” 2 triljonu eiro ES budžetu

Ursula fon der Leiena ir atklājusi savu ilgi gaidīto priekšlikumu jaunajam Eiropas Savienības budžetam, kura vērtība ir 2 triljoni eiro laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 1,21 triljonu eiro, ko vadītāji apstiprināja 2020. gada vasarā.

Viņas projekts pārveido budžeta struktūru, balstoties uz trim galvenajiem pīlāriem: 865 miljardi eiro lauksaimniecībai, zivsaimniecībai, kohēzijai un sociālajai politikai; 410 miljardi eiro konkurētspējai, tostarp pētniecībai un inovācijām; 200 miljardi eiro ārējai darbībai, tostarp 100 miljardi eiro Ukrainai.

Lai gan lielāko daļu budžeta segs dalībvalstu tiešās iemaksas, fon der Leiena paredz arī jaunus ES mēroga nodokļus elektriskajiem atkritumiem, tabakai un lielo korporāciju ieņēmumiem, lai Brisele varētu patstāvīgi gūt papildu ieņēmumus.

Visi finanšu piešķīrumi būs atkarīgi no tiesiskuma ievērošanas, kas ir būtiska pārmaiņa, reaģējot uz demokrātijas lejupslīdi Ungārijā.

Trešdienas prezentācija oficiāli atklāj politisku ķildu starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, kas, domājams, būs ilgstoša un nogurdinoša, jo katrs vēlēšanu apgabals zobiem un nagiem cīnās, lai nodrošinātu finansējumu savām prioritātēm.

Fon der Leienas priekšlikumu jaunajam daudzgadu budžetam spēcīgi ietekmē viņas pirmā pilnvaru termiņa pieredze ietekmīgās izpildvaras augšgalā.

Neilgi pēc ierašanās Briselē, lielākoties nezināma persona no Berlīnes, fon der Leienai nācās saskarties ar COVID-19 pandēmiju, kas piespieda viņu izstrādāt jaunu atveseļošanās fondu, atjaunot piegādes ķēdes un vest sarunas par vakcīnu līgumiem 27 dalībvalstu vārdā. Pēc tam viņai tika uzdots pārvarēt Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sekas, enerģijas cenu kāpumu, rekordaugsto inflāciju, sīvo konkurenci no Ķīnas un virkni postošu dabas katastrofu.

ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie plašie tarifi ir jaunākā nodaļa virknē secīgu krīžu, kas ir radījušas bloka finansēm nepieredzētu spriedzi, nopietni apšaubot kolektīvo spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem.

Apzinoties šos ierobežojumus, fon der Leiena ir reformējusi ilgtermiņa budžetu, lai padarītu to mazāk stingru un elastīgāku, dodot viņas dienestiem lielāku manevrēšanas brīvību līdzekļu izvietošanā atbilstoši pastāvīgi mainīgajiem apstākļiem gan Eiropā, gan ārpus tās.

Stratēģija ir vērienīga atkāpšanās no tradicionālās domāšanas, kas ir budžeta pamatā, agrāk pazīstama kā Daudzgadu finanšu shēma (DFS), kas līdz šim bija balstīta uz skaidri definētiem piešķīrumiem konkrētām programmām, kuras pārvalda Eiropas Komisijas specializētās nodaļas.

Pašreizējās 52 programmas tiks samazinātas līdz tikai 16, un daļa finansējuma netiks iepriekš piešķirta, tādējādi atvieglojot līdzekļu pārvietošanu pēc nepieciešamības.

Turklāt fon der Leienas piedāvā īpašu mehānismu aizdevumos līdz 400 miljardiem eiro, kas dalībvalstīm būs pieejams tikai tad, kad notiks “nezināma krīze”.

Trīs galvenie pīlāri

Viena no pievilcīgākajām izmaiņām fon der Leienas kundzes priekšlikumā ir divu lielāko budžeta finansējuma apvienošana: kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kas ietver subsīdijas lauksaimniekiem, un kohēzijas fondi.

Abas vairs nebūs atsevišķas vienības, bet gan tiks apvienotas pirmajā pīlārā: valstu un reģionālās partnerības, kuru kopējā vērtība ir 865 miljardi eiro.

Šķiet, ka abi finansējuma apjomi ir ievērojami samazināti salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu, kurā KLP un kohēzija veido vairāk nekā 60% no piešķīrumiem.

Par ievērojamo samazinājumu sīvi cīnīsies dienvidu valstis, kas baidās no jebkādas lauksaimniecības nozares negatīvas reakcijas, un austrumu valstis, kas ir atkarīgas no kohēzijas politikas, lai mazinātu plaisu ar bagātākajām dalībvalstīm.

Vienlaikus samazinājumu atzinīgi novērtēs rietumu un ziemeļu valstis, kas pastāvīgi ir iestājušās par lielāku uzmanību mūsdienu prioritātēm, piemēram, klimata rīcībai, aizsardzībai, drošībai, pētniecībai, inovācijām un progresīvām tehnoloģijām.

Šo aicinājumu pagājušajā gadā pastiprināja bijušā Itālijas premjerministra Mario Dragi vēsturiskais ziņojums, kurā viņš aicināja veikt “radikālas pārmaiņas”, lai mainītu bloka konkurētspējas pastāvīgo kritumu un stātos pretī intensīvajai konkurencei no ASV un Ķīnas.

Fon der Leienas atbilde ir vēl viens jaunums: Eiropas Konkurētspējas fonds 410 miljardu eiro vērtībā. Fonda mērķis ir piesaistīt privāto kapitālu, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi, kas bieži tiek nosodīti kā pilnīgi nepietiekami.

Budžeta projekta trešais pīlārs apvieno visus ārpolitikas instrumentus Globālās Eiropas ietvaros 200 miljardu eiro apmērā. Šeit fon der Leiena ierosina izveidot 100 miljardu eiro fondu, kas paredzēts vienīgi Ukrainas atveseļošanās un rekonstrukcijas atbalstam.

Šī ideja seko 50 miljardu eiro Ukrainas mehānisma soļiem, ko līderi apstiprināja 2024. gada sākumā, lai padarītu palīdzību uzticamāku un paredzamāku. Izveidojot šo mehānismu, Brisele aizsargāja palīdzības izmaksas no iekšējām sadursmēm un individuāliem veto.

Fon der Leiena vēlas atkārtot un paplašināt modeli nākamajā budžetā, lai nodrošinātu, ka Ukraina, kuras pievienošanās process ir Ungārijas veto zonā, var paļauties uz bloka palīdzību, kamēr Amerikas Savienotās Valstis atkāpjas.

Papildus trim pīlāriem projektā ir iekļauti 292 miljardi eiro citiem izdevumiem, piemēram, civilajai aizsardzībai, vienotajam tirgum, tieslietām un administrācijai, un 49 miljardi eiro studentu apmaiņas programmai Erasmus.