Eiropas Komisija ir piedāvājusi Savienotajām Valstīm vienošanos par tarifu atcelšanu visām rūpniecisko preču grupām kā daļu no tirdzniecības, sacīja Ursula fon der Leiena, vienlaikus uzsverot savu nodomu atriebties pret Donalda Trampa politiku, ja sarunas neizdosies.
Tramps ir paziņojis par 20% vispārējo tarifu importam no Eiropas Savienības, kas stāsies spēkā 9.aprīlī. Tēraudam, alumīnijam un automašīnām tiek piemērota atsevišķa 25% likme. Kopumā tiks ietekmēti vairāk nekā 380 miljardi eiro ES ražotu produktu.
Farmaceitiskie izstrādājumi, varš, zāģmateriāli, pusvadītāji un enerģija ir atbrīvoti no tarifiem.
“Mēs esam gatavi sarunām ar ASV. Patiešām, mēs esam piedāvājuši nulles pret nulli tarifus rūpnieciskajām precēm, kā mēs to esam veiksmīgi darījuši ar daudziem citiem tirdzniecības partneriem,” pirmdienas pēcpusdienā sacīja Komisijas prezidents.
“Jo Eiropa vienmēr ir gatava labam darījumam. Tāpēc mēs to paturam uz galda. Taču esam gatavi arī atbildēt ar pretpasākumiem un aizstāvēt savas intereses.”
“Nulle par nulli” darījums pagātnē tika “atkārtoti” piedāvāts autobūves nozarei, sacīja fon der Leiens, “taču no Vašingtonas nebija adekvātas reakcijas”.
Pēdējās dienās, sarunām saasinoties, Komisija ir paplašinājusi piedāvājumu, iekļaujot visas rūpniecības preces, sacīja pārstāvis. Sīkāka informācija netika sniegta.
“Mēs dodam priekšroku risinājumam sarunu ceļā,” sacīja fon der Leiena, brīdinot, ka viņa izmantos “visus pieejamos instrumentus”, lai “vajadzības gadījumā” sistu pretī, tostarp pretpiespiešanas instrumentu, kas tika ieviests 2023. gadā, bet nekad netika iedarbināts.
Fon der Leiena Trampa lielos tarifus raksturoja kā “lielu pagrieziena punktu Savienotajām Valstīm”, kas radītu “milzīgas izmaksas” gan amerikāņu patērētājiem, gan uzņēmumiem un sniegtu “milzīgu” triecienu pasaules ekonomikai.
Kamēr Vašingtona tarifus raksturojusi kā “savstarpējus”, Brisele to loģiku noraidījusi kā “ne ticamu, ne pamatotu”.
Papildus tūlītējai ietekmei uz ES un ASV tirdzniecības plūsmām, kas apdraud miljardus, Komisija ir nobažījusies arī par iespējamām sekām, ko Trampa lēmums atstās uz starptautisko tirdzniecību, jo īpaši uz Āziju.
Āzijas valstis ir cietušas ar augstākiem rādītājiem nekā blokā: 24% Malaizijai, 26% Indijai, 32% Indonēzijai, 36% Taizemei, 46% Vjetnamai, 48% Laosai un 49% Kambodžai. Ķīnai tika piemērots 34% “savstarpējs” tarifs papildus iepriekšējai 20% likmei, kas kopā veido milzīgus 54%.
Līmeņi ir tik pārmērīgi, ka Brisele baidās, ka Āzijas valstis, kuru ekonomika ir atkarīga no eksporta, tiks izslēgtas no Amerikas tirgus un kā alternatīvu novirzīs savas preces uz Eiropu. Ķīna rada īpašas bažas, jo tā jau tagad tiek rūpīgi pārbaudīta par Rietumu pārpludināšanu ar zemu izmaksu, stipri subsidētām precēm.
Pirmdien fon der Leiena paziņoja par jaunas “darba grupas” izveidi, lai rūpīgi uzraudzītu izmaiņas globālajā tirdzniecībā.
“Mēs aizsargāsimies arī pret netiešu ietekmi, izmantojot tirdzniecības novirzīšanu. Šim nolūkam mēs izveidosim “Importa uzraudzības darba grupu”,” viņa sacīja. “Mēs skatāmies, kāds ir vēsturiskais imports, kas mums ir un bija, un (vai) pēkšņi ir kāds konkrēts pieaugums attiecībā uz noteiktu produktu vai noteiktu sektoru, kur mums ir jārīkojas.”