Francijas likumdevēji Nacionālajā asamblejā ir nobalsojuši par 2% bagātības nodokļa ieviešanu superbagāto cilvēku aktīviem.
Likumprojektu, kas pieņemts ar 116 balsīm par un 39 pret, ierosināja Ekologu partija, un ceturtdienas vakarā to atbalstīja zaļie un kreisie deputāti. Galēji labējās partijas “Nacionālā apvienība” pārstāvji atturējās.
Lai gan likumprojekts ir pārvarējis galveno likumdošanas šķērsli, nav paredzams, ka tas tiks pieņemts Senātā.
Nodokļu optimizācijas risināšana
Tā sauktais “Zukmana nodoklis”, kas nosaukts ekonomista Gabriela Zukmana vārdā, uzliks minimālo nodokli bagātākajiem 0,01% Francijas pilsoņu.
Konkrētāk, tas attiektos uz aptuveni 4000 cilvēkiem Francijā, kuru aktīvi pārsniedz 100 miljonus eiro. Saskaņā ar priekšlikumu tas varētu radīt no 15 līdz 25 miljardiem eiro gadā.
Atbalstītāji arī uzsvēra, ka šis minimālais nodoklis attieksies tikai uz tiem pilsoņiem, kuri jau nemaksā pietiekami daudz nodokļu, tādējādi papildinot iemaksas.
Nodokļu optimizācijas stratēģiju dēļ viņi apgalvoja, ka īpaši bagātie Francijā pašlaik maksā proporcionāli mazāk nodokļu nekā lielākā daļa pilsoņu.
Tāpēc likumprojektā ir iekļauti noteikumi par trastiem un holdinga sabiedrībām, kuras bieži izmanto nodokļu iemaksu samazināšanai.
“Miljardieru imunitāte nodokļu jomā ir beigusies,” komentējot balsojuma gaitu, sacīja likumdevēja Eva Sasa no Ekologu partijas.
Pašreizējās valdības budžeta ministre Amēlija de Monšalina izvēlējās citu pieeju, nodēvējot priekšlikumu par “konfiscējošu un neefektīvu”.
Nodoklim “būtu viena nopietna ietekme uz mūsu valsti, proti, ka investīcijas, uzņēmējdarbība un uzņēmumu izaugsme, ko mēs cenšamies veicināt, jo tas ir labvēlīgi frančiem, darbavietām un ikviena labklājībai, samazināsies, un tas nav pieļaujami,” piektdien intervijā mediju kanālam TF1 sacīja Monšalina.
Monšalina piebilda, ka valdība pašlaik strādā pie alternatīvas stratēģijas, lai risinātu nodokļu optimizācijas stratēģijas.
Kamēr prezidenta Emanuela Makrona virzības mērķi ir mainījušies viņa divu pilnvaru termiņu laikā, Francijas līderis nepārtraukti sevi pieteicis kā biznesu atbalstošu čempionu.
Kopš 2017. gada prezidents ir samazinājis uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, atvieglojis uzņēmumiem darbinieku algošanu un atlaišanu, kā arī atcēlis ISF īpašuma nodevu. 2018. gadā ISF tika aizstāts ar SĪF, kas apliek ar nodokli tikai nekustamo īpašumu, nevis ieguldījumus.
Soļa atbalstītāji apgalvoja, ka tas veicinās ieguldījumus noderīgākās ekonomikas daļās un mudinās turīgus cilvēkus palikt valstī. Tas veicinātu ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu.
Komiteja, kas izskatīja nodokļu reformu 2023. gadā, tomēr konstatēja, ka tā nav ietekmējusi bagātības novirzīšanu no nekustamā īpašuma.
Francijā pašlaik dzīvo pasaulē piektais bagātākais cilvēks un LVMH izpilddirektors Bernārs Ārno, kura vērtība ir aptuveni 195 miljardi ASV dolāru jeb 186 miljardi eiro.