Jēlnaftas cenas pēc prezidenta Trampa paziņojuma par savstarpējo tarifu ieviešanu kritās gandrīz līdz daudzu gadu minimumam, un OPEC un tās sabiedroto ražošanas apjoma palielinājums, kas ir lielāks, nekā gaidīts, radīja papildu spiedienu uz izpārdošanu.
Jēlnaftas nākotnes līgumi nokritās gandrīz līdz daudzu gadu minimumam pēc tam, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un tās sabiedrotie ceturtdien paziņoja par lielāku nekā gaidīts ražošanas apjoma palielinājumu, tādējādi pastiprinot Trampa tarifu izraisīto izpārdošanu enerģijas tirgos. Šis kritums izdzēsa visus ģeopolitisko risku izraisītos guvumus kopš ASV marta vidū veiktā trieciena hutiešu kaujiniekiem.
Brent nākotnes līgumi ceturtdien samazinājās par 6,42% līdz 70,14 ASV dolāriem par barelu, bet West Texas Intermediate (WTI) – par 6,64% līdz 66,95 ASV dolāriem par barelu. Piektdienas Āzijas sesijā abu etalonu cenas palielināja zaudējumus, tuvojoties zemākajam līmenim kopš 2021. gada decembra.
OPEC lēmums sekoja ASV prezidenta Donalda Trampa “atbrīvošanas dienas” paziņojumam par savstarpējiem tarifiem, kas satricināja finanšu tirgus. Investori bažījās, ka šie pasākumi varētu izraisīt visaptverošu globālo tirdzniecības konfliktu, novirzot pasaules ekonomiku uz recesiju.
Izaugsmei jutīgas izejvielas, t.sk. varš un jēlnafta, jau bija nonākušas zem spiediena, un pēc paziņojuma naftas cenas kritās par 4%. Astoņu OPEC dalībvalstu lēmums palielināt ieguves apjomu saasināja nestabilo noskaņojumu, pazeminot jēlnaftas cenas. Zīmīgi, ka Baltais nams apstiprināja, ka nafta, gāze un rafinētie produkti ir atbrīvoti no jaunajiem tarifiem.
OPEC palielinās ražošanu
Astoņi galvenie OPEC grupas dalībnieki, tostarp Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna, vienojās maijā palielināt kopīgo naftas ieguvi par 411 000 barelu dienā, paātrinot ražošanas samazināšanas pārtraukšanu. “Tas ietver sākotnēji maijā plānoto palielinājumu papildus diviem ikmēneša palielinājumiem,” teikts OPEC oficiālajā tīmekļa vietnē.
Palielinājums ievērojami pārsniedz tirgus aplēses par 140 000 barelu dienā nākamajā mēnesī. Naftas ražotāju kartelis jau aprīlī ir paredzējis palielināt ieguvi par 135 000 barelu dienā pēc mēnešiem ilgas kavēšanās, lai atvieglotu brīvprātīgo naftas ieguves samazinājumu 2,2 miljonu barelu dienā apmērā. Tirgus dalībnieki gaidīja, ka organizācija maijā saglabās līdzīgu ieguves apjoma palielinājumu.
“Pakāpenisks palielinājums var tikt apturēts vai atcelts atkarībā no tirgus apstākļu attīstības. Šī elastība ļaus grupai turpināt atbalstīt naftas tirgus stabilitāti,” piebilda organizācija. “Astoņas OPEC+ valstis arī norādīja, ka šis pasākums nodrošinās iespēju iesaistītajām valstīm paātrināt kompensācijas.”
Dažām dalībvalstīm ir jāsamazina piegādes, lai kompensētu pārprodukciju salīdzinājumā ar tām noteiktajiem ražošanas mērķiem, kuru kopējais apjoms ir 4,2 miljoni barelu dienā. Kazahstāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Nigērija un Gabona ir norādītas kā valstis, kas pēdējos mēnešos pārsniegušas savus ieguves mērķus. Astoņi karteļa dalībnieki tiksies 5. maijā, lai lemtu par ražošanas apjomiem jūnijā.
Ģeopolitiskā spriedze joprojām ir labvēlīgs faktors
Tomēr Trampa tarifu draudi galvenajām OPEC+ dalībvalstīm, tostarp Krievijai, Irānai un Venecuēlai, var samazināt to piegādes, potenciāli kompensējot plānoto izlaides pieaugumu.
Tramps noteica 25% tarifus valstīm, kas importē Venecuēlas naftu, un tie stājās spēkā šonedēļ. Pagājušajā nedēļā viņš arī piedraudēja piemērot 25% līdz 50% tarifus Krievijas naftas pircējiem un brīdināja par un “sekundāro tarifu” ieviešanu pret Irānu. Šie “sekundārie tarifi” ir jauna sankciju forma, kas izpaužas kā importa nodevas, un, visticamāk, tie būtiski ietekmēs Ķīnu un Indiju – lielākos naftas pircējus no šīm valstīm.
Iespējamais Venecuēlas un Irānas naftas eksporta samazinājums varētu būtiski ietekmēt globālo piedāvājumu. Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) datiem Irānas naftas ieguve kopš 2022. gada ir palielinājusies un pašlaik sasniedz 1,5 miljonus barelu dienā, kas atbilst 1,4 % no pasaules ražošanas apjoma.
Saskaņā ar OPEC sekundārajiem avotiem 2025. gada pirmajā ceturksnī Venecuēlas ieguve sasniedza 900 000 barelu dienā, bet eksports uz ASV janvārī sasniedza 250 000 barelu dienā. Reuters ziņoja, ka Venecuēlas jēlnaftas un degvielas eksports martā, salīdzinot ar februāri, samazinājās par 11,5 %, galvenokārt ASV jaunāko sankciju dēļ.
Thank you! waiting your next post!