Kādas pēdas centās slēpt? Valsts kanceleja izdzēsusi ierakstu no svarīgas sēdes pirms “lokdauna”

“Pirmais kritērijs ir sabiedriskais labums, sabiedriskā nozīmība, jo ne jau kāds no mums aiz plikas ziņkārības iet garo ceļu, prasot dokumentus, ierakstus un visu pārējo, lai vienkārši paskatītos, ko ministri runā.

Mūsu gadījumā runa bija par vakcīnu iepirkumu, bez šīs informācijas neviens nevarētu iegūt pilnu ainu par to, kā un kur notika visas kļūdas vakcīnu iepirkumā, līdz ar to sabiedriskais nozīmīgums ir absolūti skaidrs,” saka Sanita Jemberga, “Re:Baltica” redaktore.

Žurnālisti un sabiedrība kritizēja valdību par lēmumu pieņemšanu aiz slēgtām durvīm un nesaprotamu motivāciju. Covid-19 jautājumus ministri formāli sāka izskatīt atklāti, bet īstās diskusijas pārcēlās uz slēgtiem formātiem – partiju sadarbības sanāksmi un šoruden arī uz Krīzes vadības padomi.

Tam arguments – politiķiem vajag aiz slēgtām durvīm izdiskutēt un izstrīdēties. Taču rezultātā Ministru kabineta lēmumi ir necaurspīdīgi un, kamēr vieni valdības locekļi apgalvo, ka par visu vienojušies, citi lēmumus kritizē.

Oktobra sākumā Krīzes vadības padome kavējās pieņemt lēmumu par lokdaunu. No zinātniskiem modeļiem bija skaidrs, ka tas maksās vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības.

Lai saprastu politiķu motivāciju, “Nekā personīga” no Valsts kancelejas pieprasīja 5. un 7. oktobra sanāksmes ierakstu.

Tā raidījuma pieprasījumu pārsūtīja Iekšlietu ministrijai, jo formāli Krīzes vadības padomes sekretariāts ir VUGD struktūrvienība. Galu galā raidījumam atļāva noklausīties 11 stundas garo sēdi. Par dzirdēto pirms mēneša bija sižets.

“Pēc tā var vērtēt politiķus nākamajās vēlēšanās par to, vai šie lēmumi bija pamatoti. Es ļoti labi saprotu argumentu, ka ministriem vajag vietu, kur bez ieraksta un svešām ausīm atklāti izrunāties, bet šis nav valsts noslēpums.

Mēs neviens nekad neprasām aizsardzības plānus, militāro pārvietošanos, lietas, kuras patiešām ir valstij sargājamas. Šis ir jautājums par to, kā tiek pieņemti lēmumi,” saka Jemberga.

Tikmēr Satversmes tiesas tiesnesis Jānis neimanis skaidro: “Informācija lēmuma sagatavošanas procesā nepieciešama vai iekšēja informācija, kādā veidā tika sagatavots lēmums, tā ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad lēmums ir pieņemts, ja vien šī informācija tālāk nav atklājama kādu īpašu apsvērumu dēļ.”

Saslimstība strauji auga, Kariņš pēc veselības ministra Pavļuta aicinājuma sasauca nākamo Krīzes vadības padomi. Bija mainījies sabiedrības noskaņojums, tāpēc ministri spēja vienoties par lokdauna ieviešanu.

“Visi šie pieauguma rādītāji turpināja norādīt uz nenovēršamu katastrofu. Veselības ministrija piedāvāja stingrāku variantu, mēs piedāvājam garāku mājasēdi. Tur bija versijas gan četras nedēļas, gan trīs plus divas nedēļas. Galarezultātā valdība nosliecās aprobežot šo mājsēdi līdz valsts svētkiem,” stāsta Daniels Pavļuts, Veselības ministrs (Attīstībai/Par!).

“Nekā personīga” pieprasīja arī šīs sēdes ierakstu. Taču saņēma atteikumu – VUGD atbildēja, ka šoreiz Valsts kanceleja sēdi nav ierakstījusi. To apstiprināja arī pati Valsts kanceleja.

Valsts kancelejas komentārs:

“Valsts kancelejas pienākums ir ierakstīt Ministru kabineta sēdes un laikā, kad notika apvienotās Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes, tās tika ierakstītas. Savukārt Krīzes vadības padomes sēdēm ieraksts netiek veikts un Valsts kanceleja arī nepilda Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.

Lasi arī: Zināms cik aptuveni skolotāju nākamnedēļ aizies no darba dēļ obligātās vakcinācijas

Jūsu minētās sēdes ieraksts bija atsevišķs gadījums Krīzes vadības padomes sekretariātam ērtākai protokola sagatavošanai, kas arī ir galvenais materiāls lēmumu izsekojamībai. Sēžu materiāli un protokoli ir pieejami Krīzes vadības padomes sekretariāta sadaļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē.”

Ugunsdzēsības dienesta rakstītais protokols par septiņas stundas ilgušo sēdi ir uz četrām ar pusi lapām, no kurām divas aizņem dalībnieku saraksts. Tajā atspoguļo lēmumus, nevis diskusiju gaitu.

“Nekā personīga” uzrunātie sēdes dalībnieki par ieraksta neesamību ir pārsteigti, jo līdz šim viss ticis ierakstīts. Ja bijušas kādas domstarpības, kurš ko teicis vai atbalstījis, vienmēr varēja to pārbaudīt. Valsts kanceleja saglabājusi pat čatu jeb tērzētavu.

“Es pieņēmu, ka tas tiek darīts pēc definīcijas, ņemot vērā šīs sanāksmes nozīmīgumu un to, ka Krīzes vadības padomes sekretariātam pēc tam būs tomēr jāveic atšifrējums, un protokols jāsastāda. Līdz ar ko, godīgi sakot, mans pieņēmums būtu, es būtu domājis, ka sanāksme tika ierakstīta.

Situācija, ka vienas sēdes saturs ir pieejams, cits sēdes saturs nav pieejams kaut kādu iemeslu dēļ, tas man līdz galam nav īsti izprotams,” skaidro Pavļuts.