Ķīna gatavojas noteikt tarifus dažām Kanādas precēm, atriebjoties pret Kanādas nodevām Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem un metāliem, kad uzsākts globālais tirdzniecības konflikts.
Ķīna sestdien paziņoja, ka noteiks atbildes tarifus dažām Kanādas precēm, iezīmējot turpmāku globālā tirdzniecības konflikta saasināšanos. Pekina paziņoja, ka no 20. marta noteiks 100% tarifus rapšu eļļai, eļļas raušiem un zirņiem, kā arī 25% importa nodevu ūdens produktiem un cūkgaļai no Kanādas.
Pastiprinās Ķīnas un Kanādas tirdzniecības konflikti
Oktobrī Otava ieviesa 100% importa nodevu Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem un 25% tarifu tēraudam un alumīnijam. Ķīnas valdība sestdien paziņoja: “Kanādas pasākumi nopietni pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus, ir tipiski protekcionisma akti, ir ierobežojoši pasākumi pret Ķīnu un nopietni kaitē Ķīnas likumīgajām tiesībām un interesēm.”
Saskaņā ar Kanādas valdības datiem rapšu sēklas (Canola) ir valsts otrā lielākā lauksaimniecības kultūra, kas 2023. gadā radīja 13,6 miljardus Kanādas dolāru (8,73 miljardus eiro) pārdošanas apjomu. Kanādas rapšu miltu un rapšu eļļas eksports uz Ķīnu sasniedza attiecīgi 920,9 miljonus Kanādas dolāru (591,3 miljonus eiro) un 1,2 miljonus Kanādas dolāru (2,5 miljoni eiro). Tikmēr Kanādas zirņu eksports uz Ķīnu sasniedza 303 miljonus Kanādas dolāru (194,5 miljonus eiro) 2024. gadā.
Ķīnas solis sekoja vairākiem ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumiem par tarifiem pagājušajā nedēļā, tostarp 25% tarifiem Kanādai un Meksikai, vienlaikus dubultojot Ķīnas importa nodevas līdz 20%. Neilgi pēc tam Tramps Kanādai un Meksikai piešķīra viena mēneša atbrīvojumu auto un dažiem lauksaimniecības tarifiem saskaņā ar USMCA noteikumiem, jo abas valstis apliecināja gatavību pārskatīt tarifus Ķīnas importam.
Kanāda sestdien paziņoja, ka Ķīnas paziņojums par tarifiem ir “nepamatots”, un piebilda: “Kanāda nepieņem Ķīnas izmeklēšanas priekšnoteikumus, ne arī tās secinājumus.” Paziņojumā norādīts, ka tas attiecas uz “Ķīnas ārpustirgus politiku un praksi, kas mākslīgi samazina ražošanas izmaksas un kropļo tirgus. Kanāda joprojām ir gatava iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Ķīnas amatpersonām, lai risinātu mūsu attiecīgās tirdzniecības problēmas.’’
Ķīnas inflācija kļūst negatīva
Saskaņā ar nedēļas nogalē publiskotajiem datiem patēriņa cenas Ķīnā februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājušās par 0,7%, pirmo reizi 13 mēnešu laikā kļūstot par negatīvām, izceļot aizvien gausās patērētāju prasības.
Pagājušajā nedēļā valdības ikgadējā sanāksmē Pekina noteica iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma mērķi 5% apmērā 2025. gadam un paziņoja par papildu stimulēšanas pasākumiem ekonomikas stiprināšanai. Tomēr 5% izaugsmes mērķis varētu būt izaicinājums pasaules otrajai lielākajai ekonomikai, ņemot vērā joprojām vājo iekšzemes pieprasījumu un pastiprinošos tirdzniecības spriedzi ar ASV un citām valstīm.
Pirmdien gan Ķīnas juaņa, gan Ķīnas akciju tirgi kritās, pastiprinoties tirdzniecības spriedzei un neapmierinošiem inflācijas datiem. Ķīnas juaņa pret ASV dolāru kritās par 0,22%, un Hang Seng indekss 4:00 pēc Centrāleiropas laika noslīdēja par 1,7%.
Tomēr gan juaņa, gan Ķīnas akciju tirgi šogad ir piedzīvojuši ralliju, ko daļēji izraisīja DeepSeek AI modeļa palaišana janvārī, Ķīnas jaunuzņēmums, kura mērķis ir konkurēt ar vadošajiem ASV AI modeļiem.