Prezidents Donalds Tramps atteicās prognozēt, vai ASV varētu saskarties ar recesiju, jo akciju tirgos valda bažas par viņa tarifiem Meksikai, Kanādai un Ķīnai.
Republikāņu prezidentam, kura tirdzniecības politika ir izraisījusi bažas par ASV inflācijas pasliktināšanos, svētdien pārraidītā Fox News intervijā tika jautāts, vai viņš šogad sagaida recesiju.
“Ir pārejas periods, jo tas, ko mēs darām, ir kaut kas ļoti liels. Mēs atvedam bagātību Amerikā,” raidījumam “Sunday Morning Futures” sacīja Tramps. “Tas aizņem nedaudz laika, bet es domāju, ka tam vajadzētu mums dot lielisku rezultātu.”
Tarifi ir bijusi viena no galvenajām investoru bažām, jo daudzi uzskata, ka tie var kaitēt ekonomikas izaugsmei un izraisīt inflāciju. Lai gan Tramps jau 2.februārī atzina, ka viņa plašie tarifi varētu radīt zināmas “īstermiņa” sāpes amerikāņiem, viņa paša padomnieki vairākkārt ir mazinājuši jebkādu negatīvo ietekmi.
“Absolūti nē,” svētdien sacīja tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks. “Amerikā nebūs recesijas.”
Lutniks atzina, ka Trampa tarifi izraisītu augstākas cenas ASV patērētājiem dažām ārvalstīs ražotām precēm, taču sacīja, ka amerikāņu produkti kļūs lētāki.
Tramps pagājušajā otrdienā ieviesa jaunus 25% tarifus importam no Meksikas un Kanādas, kā arī jaunus nodokļus Ķīnas precēm pēc tam, kad viņš paziņoja, ka trīs galvenie ASV tirdzniecības partneri nav izdarījuši pietiekami daudz, lai apturētu fentanila plūsmu uz ASV.
Divas dienas vēlāk viņš uz mēnesi atbrīvoja no šiem tarifiem daudzus importus no Meksikas un dažus no Kanādas, kas ir jaunākais pavērsiens mainīgajā tirdzniecības politikā, kas ir satricinājis tirgus un pastiprinājis bažas par ASV inflāciju un izaugsmi.
Tā bija otrā reize divu mēnešu laikā, kad Tramps ir atcēlis tarifus ASV kaimiņvalstīm.
Baltā nama amatpersonas saka, ka Kanāda un Meksika ir kanāli fentanila un tā prekursoru ķīmisko vielu sūtījumiem ASV mazos iepakojumos, kas bieži netiek pārbaudīti.
Publiskie dati liecina, ka 0,2% no visa ASV konfiscētā fentanila nāk no Kanādas robežas, savukārt lielākā daļa tiek piegādāta caur Meksiku.
Izņēmumi diviem lielākajiem ASV tirdzniecības partneriem beidzas 2.aprīlī, kad Tramps ir piedraudējis visiem ASV tirdzniecības partneriem piemērot globālu savstarpēju tarifu režīmu.
Baltā nama Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets telekanāla ABC raidījumā “This Week” sacīja, ka viņš cer, ka a tarifus varēs atrisināt līdz mēneša beigām, lai galvenā uzmanība būtu pievērsta savstarpējo pasākumu noteikšanai.
Paziņojumi par mainīgajiem tarifiem ir satraukuši Volstrītu, jo investori saka, ka Trampa administrācijas negodīgie soļi, lai atceltu nodevas tirdzniecības partneriem, rada neskaidrības, nevis atvieglojumus.
Trampa tirdzniecības politika ir radījusi bažas par tirdzniecības konfliktiem, kas varētu bremzēt ekonomisko izaugsmi un paaugstināt cenas amerikāņiem, kas joprojām ir apgrūtinošas no gadiem ilgās augstās inflācijas.
Ķīna paziņoja, ka tā “apņēmīgi pretosies” ASV spiedienam fentanila jautājumā pēc tam, kad Tramps noteica 20% tarifus visam importam no Ķīnas.
Demokrātiskie senatori no diviem pierobežas štatiem kritizēja Trampa tarifu politiku kā nekonsekventu un bezatbildīgu.
“Šie plašie, nešķirojošie un atkal spēkā esošie tarifi nevienam nepalīdz. Tie nepalīdz lauksaimniekiem. Tie nepalīdz autostrādniekiem. Tā ir kļūda,” telekanālam ABC sacīja ASV senators Ādams Šifs no Kalifornijas.
Tramps sacīja, ka pagājušajā nedēļā aizturēja tarifus dažām precēm, jo ”es gribēju palīdzēt Meksikai un Kanādai”, teikts ceturtdien ierakstītajā intervijā “Sunday Morning Futures”.
Šīs trīs valstis ir partneres Ziemeļamerikas tirdzniecības paktā, ko Tramps pārrunāja savā pirmajā Baltā nama pilnvaru termiņā.
Tomēr Tramps arī sacīja raidījumam Fox News, ka šie 25% tarifi “var pieaugt”, un viņš piektdien sacīja, ka viņa administrācija drīzumā varētu piemērot abpusējus tarifus Kanādas zāģmateriāliem un citiem izstrādājumiem.
Atsevišķi ASV tarifi 25% apmērā tērauda un alumīnija importam stāsies spēkā, kā paredzēts trešdien, intervijas laikā sacīja Lutniks. Kanāda un Meksika ir lielākās metālu eksportētājas uz ASV tirgiem, jo īpaši Kanāda veido lielāko alumīnija importa daļu.