Latvija krietni vairāk nākotnē tērēs aizsardzībai – lūk kas šobrīd zināms

Vēl vien jaunums bruņotajos spēkos, ko par papildu finansējumu plānots pirkt, ir krasta aizsardzības raķetes. Ar tām varēs uzbrukt kuģiem, kas apdraudētu Latviju no jūras. Garisons norādīja, ka šeit iestrādes jau ir konkrētākās un līgumu varētu noslēgt līdz gada beigām.

“Mums ir dažāda cita veida spējas, kādā veidā mēs varam ierobežot desanta izsēdināšanu no jūras, bet, protams, tās nav tik efektīvas kā krasta aizsardzības raķetes,” skaidroja ministrijas valsts sekretārs.

Vēl naudu paredzēts ieguldīt tālās darbības artilērijā, transportieros, dronu attīstībā un iegādē, kā arī personālā.

Līdzīgi kā bruņotie spēki, vairāk naudas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ lūdz arī iekšlietu struktūras. Kā liecina Iekšlietu ministrijas ziņojums valdībai, nākamajos trīs gados dažādām investīcijām vajadzīgi gandrīz 25 miljoni eiro, no kā lielākā daļa paredzēta Valsts drošības dienesta (VDD) kapacitātes stiprināšanai.

Lasi arī: Liktenīgie dzīves gadi: kā uzzināt savus, un kurās dzīves sfērās gaidīt izmaiņas

Piemēram, nākamgad investīcijām VDD vajadzīgi gandrīz 6 miljoni eiro, kas iestādes budžetu palielinātu līdz aptuveni 28 miljoniem. Sīkāk savas vajadzības dienests atteicās paskaidrot, atbildot:

“Vēršam Jūsu uzmanību, ka informācija par finansējuma izlietojumu ir slepena, jo tās publiskošana kaitētu nacionālās drošības interesēm.”

Lai gan aizsardzības budžeta palielinājumu plānots ierakstīt likumā, pieredze liecina, ka tas vēl nenozīmē, ka finansējums tiešām tiks piešķirts. Galvenais, lai finansējuma palielināšana būtu iekļauta valsts budžeta likumā, un par to gala lēmums būs jāpieņem nākamajai Saeimai.