Latvija krietni vairāk nākotnē tērēs aizsardzībai – lūk kas šobrīd zināms

Latvijā straujāku finansējuma palielinājumu aizsardzībai atbalstījusi Saeimas Budžeta komisija 1. lasījumā. Aizsardzības ministrija norāda, ka finansējuma pieaugums ļaus straujāk attīstīt bruņoto spēku spējas, tajā skaitā trīs gadu laikā iegūt vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Vairāk naudas bruņotajiem spēkiem nozīmē, ka ātrāk, nekā plānots, varēs attīstīt kritiski svarīgas spējas, Saeimas Budžeta komisijā deputātiem uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Deputāti naudas palielināšanu atbalstīja vienbalsīgi, savukārt galīgais lasījums plenārsēdē par to paredzēts 21. aprīlī.

Likumprojekts paredz pakāpeniski līdz 2025. gadam aizsardzības budžetu audzēt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Divas trešdaļas no papildu naudas plānots ieguldīt investīcijās.

Lasi arī: Liktenīgie dzīves gadi: kā uzzināt savus, un kurās dzīves sfērās gaidīt izmaiņas

Prioritātes ir aizlāpīt aizsardzības caurums, no kuriem lielākais ir vidējas darbības pretgaisa aizsardzības spēju trūkums.

Latvija saviem spēkiem nespētu notriekt raķetes, ar kurām Krievija šobrīd apšauda Ukrainas pilsētas.

Rēķinoties ar finansējuma pieaugumu, Aizsardzības ministrija sākusi meklēt piegādātājus. Minimālais sistēmas komplekts maksājot sākot no 150 miljoniem eiro. Ministrija norāda – cik daudz naudas šim mērķim ieguldīt, vēl tiks domāts, taču skaidrs, ka visu valsts teritoriju no raķetēm aizsargāt atļauties nevarēs.

“Izsūtīsim jaunu pieprasījumu, mēģinot iegūt daudz precīzākus datus par cenām, par operacionālajām spējām. Tās ir kādas piecas sešas kompānijas, kas ražo šādas sistēmas. [..]

[Ja] nav problēmas ar piegāžu ķēdēm, tad trīs gadi ir minimālais, lai ieviestu šādu spēju. Tas būtu 2025. gads ātrākais,” stāstīja Garisons.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk