“Lieliskā septītnieka” uzņēmumi pārsniedz ES IKP: vai tas ir tehnoloģiju burbuļa brīdinājums

ASV tehnoloģiju gigantu “Lieliskā septītnieka” kopējā tirgus vērtība ir pārsniegusi ES IKP, radot bažas par tehnoloģiju burbuli.

Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumu “Lieliska septītnieka” kopējā tirgus vērtība tagad ir pārsniegusi visu Eiropas Savienības produkciju, jo nerimstošais tehnoloģiju akciju kāpums palielina vērtējumus un rada bažas par iespējamu tirgus pārpalikumu.

2025.gada 2. oktobra beigās septiņi vadošie ASV tehnoloģiju uzņēmumi — Nvidia, Microsoft, Apple, Alphabet, Amazon, Meta un Tesla — kontrolēja kopējo tirgus kapitalizāciju 20,8 triljonu ASV dolāru (17,7 triljonu eiro) apmērā, kas pārsniedza ES kopējo ekonomikas izlaidi 19,4 triljonu ASV dolāru (16,5 triljonu eiro) apmērā.

Vienīgi Nvidia, kas tagad ir pasaulē vērtīgākais uzņēmums, lepojas ar tirgus vērtību aptuveni 4,3 triljonu ASV dolāru (3,9 triljonu eiro) apmērā, kas ir līdzvērtīgi Vācijas, Eiropas lielākās ekonomikas, IKP.

Šis ārkārtējais pavērsiena punkts rosina debates. Vai šis ir pārmaiņu brīdis globālajam kapitālismam, vai arī mēs esam liecinieki jaunā tehnoloģiju burbuļa pirmajām pazīmēm?

Lai to novērtētu, mums jāuzdod jautājums: kas patiesībā definē tehnoloģiju akciju burbuli — un kā tas salīdzināms ar spekulatīvo drudzi 2000. gadu sākumā?

Kas ir tehnoloģiju burbulis

Tehnoloģiju burbuli varētu definēt ne tikai ar augstu novērtējumu, bet arī ar plaši izplatītu neatbilstību starp tirgus cenām un pamatā esošo ekonomisko realitāti vai uzņēmējdarbības pamatprincipiem.

To raksturo spekulatīva dedzība, pārmērīgs investoru optimisms un pārliecība, ka straujas tehnoloģiskās pārmaiņas nesīs neierobežotu peļņu — bieži vien neņemot vērā peļņu vai ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus.

Slavenais ekonomists Roberts Šillers burbuļus raksturo kā “sociālās izplatības” periodus — kad stāsti par ātru bagātību veicina masu entuziasmu, piesaistot vairāk investoru un vēl vairāk paaugstinot cenas neatkarīgi no pamatprincipiem.

Šajā fāzē bailes palaist garām kaut ko ir svarīgākas par riska novērtējumu.

“Spekulatīvos burbuļus veicina tirgus stāstu lipīgā izplatība, kas iedvesmo entuziasmu un vēlmi piedalīties arvien pieaugošā investoru skaitā,” Roberts Šillers rakstīja savā darbā “Irrational Exuberance”.

Vēl viens ietekmīgs ekonomists Haimans Minskis apgalvoja, ka eiforisku uzplaukumu laikā spekulācijas kļūst par dominējošo spēku tirgos.

Aktīvu cenām pieaugot, tās arvien vairāk tiek attaisnotas ar naratīviem, nevis datiem. Galu galā kāds sprūda faktors — makroekonomisks, regulatīvs vai psiholoģisks — pāršķeļ ilūziju, izraisot strauju korekciju. Tehnoloģiju burbuļos šo dinamiku bieži pastiprina inovāciju vilinājums.

Investori projicē eksponenciālu izaugsmi uz jaunajām tehnoloģijām — no dot-com uzņēmumiem 20. gs. deviņdesmito gadu beigās līdz blokķēdei 2010. gadā un tagad, iespējams, mākslīgajam intelektam.

“Šis nav burbulis, bet gan kapitālisma pārveidošana”

Jordi Vissers, vecākais rīkotājdirektors un makro pētījumu vadītājs uzņēmumā 22V Research, apgalvoja, ka šodienas rallija dēvēšana par burbuli ir nevietā.

“Lai atdalītu mākslīgo intelektu no slinkā saīsinājuma “burbuļa”, mums jāatzīst, ka notiek nevis spekulatīva mānija, bet gan strukturāla bruņošanās sacensība,” viņš teica, norādot uz valdību un korporāciju dziļajām investīcijām mākslīgā intelekta spējās kā nacionālās un ekonomiskās drošības jautājumu.

Visers norāda, ka mākslīgais intelekts, nevis neilgtspējīgas eiforijas vadīts, paātrina gadu desmitiem ilgu ekonomiskās koncentrācijas procesu. Tas ir gadījums, kad bagātība un inovācijas tiek saspiestas mazākā skaitā rokās, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzņēmumi, mājsaimniecības vai valstis.

“Burbuļi visus ieved eiforijā; koncentrācija lielāko daļu atstāj aiz muguras,” viņš teica.

Tomēr ir pazīmes, ka investoru noskaņojums mazinās. Kapitāla ieplūdes ātrums AI tematikas biržā tirgotajos fondos (ETF), mazo uzņēmumu AI spekulatīvais pieaugums un dažu megakapitalizācijas uzņēmumu dominance plašākā tirgū var neliecināt par pilnībā izpūstu burbuli, taču tie norāda uz paaugstinātu risku.

Turklāt strukturālās likmes, kas tiek liktas uz AI, var nesniegt ilgtermiņa ieguvumus. Tāpat kā iepriekšējās tehnoloģiskajās revolūcijās, ne katrs uzņēmums iznāks kā uzvarētājs. AOL, BlackBerry un Yahoo! spoki — kādreizējie tirgus līderi — joprojām atgādina, cik ātri inovācijas var apsteigt esošos uzņēmumus.

Vai mēs esam dot-com tipa eiforijā

Lai novērtētu, vai atrodamies burbulī, kas līdzīgs 20. gadsimta 90. gadu beigām, ir vērts pārskatīt skaitļus. Pašreizējo tehnoloģiju rallijs var izsekot līdz 2022. gada novembrim, kad OpenAI palaida ChatGPT — ģeneratīvā mākslīgā intelekta pagrieziena punktu, kas aizsāka jaunu entuziasma vilni Sili.

Kopš tā laika Nasdaq 100 — lielāko ASV tehnoloģiju uzņēmumu etalonindekss — mazāk nekā trīs gadu laikā ir pieaudzis par 140 %.

Tas ir iespaidīgi, taču joprojām pieticīgi, salīdzinot ar dot-com ēru. Trīs gadu laikā pirms 2000. gada marta maksimuma Nasdaq 100 pieauga par vairāk nekā 500 %.

Pēc šī rādītāja mēs joprojām esam tālu no eiforijas līmeņa, kas raksturoja gadsimtu mijas tehnoloģiju uzplaukumu. Vērtējumi, lai gan paaugstināti, vēl nav ārkārtīgi augsti.

Viens no visplašāk izmantotajiem rādītājiem akciju novērtējumu novērtēšanai ir nākotnes cenas un peļņas (P/E) attiecība, kas salīdzina uzņēmuma pašreizējo akciju cenu ar tā paredzamo peļņu nākamo 12 mēnešu laikā.

Šodienas tehnoloģiju rallijs ir ārkārtējs gan mēroga, gan simbolikas ziņā.

Tas, ka septiņi pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi kopā var pārspēt Eiropas Savienības ekonomisko produkciju, daudz ko liecina par mainīgo ekonomisko spēku līdzsvaru digitālajā laikmetā. Taču pēc tradicionālajiem eiforijas rādītājiem — eksplozīva cenu kāpuma, neracionāliem novērtējumiem, plaši izplatītas mazumtirdzniecības mānijas — pašreizējais cikls nesasniedz dot-com virsotni.