Jānis elpo pats, citi – ar maskām. Mediķi ļoti gaida ziņu no intensīvās terapijas nodaļas. Turp pārvedīs kundzi, kura jau šobrīd elpo augstas plūsmas skābekli. Smaga slimības gaita.
Bet Anatolijs Volotovskis ļoti cer, ka viņu laidīs mājās. Viņš ir skolas autobusa vadītājs. Vakcinējies augusta beigās. Pozitīvs tests bija nedēļas nogalē, ģimenes ārstes izrakstītās zāles pat nepaguva nopirkt.
“Šorīt pamodos, devos uz vannas istabu, nu, rīta procedūras, un pazaudēju samaņu. Labi, ka sieva negulēja. Tā nu esmu te. Jūtos labi.
Es labāk prom no šejienes! Esmu gatavs kājām aiziet! Šausmas, šausmas, aiz aizkariem notiek kaut kas drausmīgs.
Negribas skatīties. Nedod Dievs, nezinu, draugi, nezinu,” saka Anatolijs.
“Klīniskā nāve nozīmē, ka cilvēks neelpo un sirdsdarbības viņai nav, mirusi. Bet pagaidām ir laiks, kad varam izglābt. Masējam pacienti, mēģinām izglābt dzīvību! Intubējam, mēģinām izglābt dzīvību. Ir cilvēki, kam viegla pneimonija, kuru var ārstēt parastajā palātā, bez skābekļa, ar medikamentiem.
Ir smagi pacienti, kuriem nepieciešama reanimācija, bet gadās, ka mirs te, pie mums. Covid-19 ir ļoti nežēlīgs. Es nezinu, kā paskaidrot. Cilvēkam nav, ar ko elpot vairāk. Tikai “kovids”,” stāsta RAKUS rezidente Olga Saļuka.
Lasi arī: Zviedrijas latvieši: Valdība nemēģināja biedēt tautu, bet visi ievēroja noteikumus
Nav viena noteikta laika, kad reanimācijas pasākumus izbeidz. Tāpēc ārsti neapstājas. “Nav tāda laika, kad sakām “viss”. Tas ir atkarīgs no tā, kā pacienta organisms atbild,” stāsta rezidente.
Redzot visu šo ārprātu, vakcinētais Anatolijs vairs nespēj izturēt: “Es ļoti gribu mājās! Vajag visiem vakcinēties, stipra slimība.”
Tikmēr lielākajā izolatorā – bijušajā garāžā – turpinās sagatavošanās darbi vēl 24 pacientu uzņemšanai.
“Es domāju, ka šodien mums tur jau būs jāliek pacienti. Mēs saņēmām aparatūru no starptautiskās palīdzības, tagad dažu stundu laikā samontēsim,” stāsta slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Tikmēr mediķiem izdevies paveikt brīnumu. “Atreanimēta,” saka Olga Saļuka.
Katra šāda uzvara arī ārstiem dod spēku turpināt.
“Paciente ir atreanimēta. Un atjaunota sirdsdarbība. Mēs neesam roboti. Mēs arī pārdzīvojam,” piebilst mediķe.