Kad pagrabā bija pavadītas jau 10 dienas, viņi nolēma, ka jātiek laukā no pilsētas: “Man ir maza meita. Viņai deviņi gadi. Es nedrīkstēju izrādīt nekādu vājumu, lai viņai nebūtu bail. Tādēļ vajadzēja rīkoties ar lielāku pārliecību. Es nevarēju atļauties noskatīties, kā viņa tur sēž pagrabā. Vienkārši vairs nevarēju. Tāpēc mēs tikām laukā, aizbraucām.”
Irai esot palaimējies, ka viņas mašīnai bija sašauts tikai viens ritenis: “Mašīna pati bija ļoti cietusi. Izskatījās briesmīgi – nebija neviena stikla, visa sacaurumota, caurums bija arī blakus benzīna tvertnei. Ļoti skumjš skats.
Pilnībā bija izkrituši priekšējie lukturi un radiatora restes. Neizskatījās, ka būtu dzīvotājs, bet izrādījās, ka ir vēl cīnītājs! Un aizveda mūs 300 kilometrus, braucām, protams bez neviena stikla un mums bija visbriesmīgākā mašīna uz ceļa”
Ierodoties Zaporižjē, Irai vēl bija palikusi piecu litru burka ar ūdeni, ko viņa nespēja izmest: “Tas ir tik jocīgi! Jo Mariupolē ūdens praktiski cilvēkiem nav.”
Doneckas apgabals, kur atrodas Mariupole, ir Krievijas īpaši iekārota vieta, kur līdzās ir jau Krievija iepriekš sagrābtā teritorija jeb tā sauktā Doneckas Tautas republika. Mariupoli Ukrainai toreiz izdevās atgūt. Pirms kara Mariupolē dzīvoja ap 450 000 cilvēku.
“Bija vienkārši krāšņa pilsēta. Krāšņa Eiropas pilsēta. To tagad vienkārši metodiski ir noslaucījuši, it kā aiz atriebības… Es nezinu… Man pat nav vārdu,” sacīja Ira.
Lasi arī: Krievija pārtraukusi gāzes piegādi uz Latviju – lūk ko tas nozīme mūsu valstij
Sieviete cer, ka pilsētu varēs atjaunot, bet vienlaikus viņa atzina, ka nezina, kad tas būs iespējams: “Tas ir kaut kāds liels memoriāls tagad. Reāli – katrā pagalmā ir kapi. Cilvēki mira no šķembām, veci cilvēki vienkārši mira ne tikai no šķembām, no tā, ka sagruva māja, no aukstuma.
Tur mira cilvēki un [viņus] nebija iespējams aizvest uz kapiem. Cilvēkus apglabāja pagalmos. Mani paziņas savu mammu apglabāja, jo kapos nevarēja. Arī kaimiņu pagalmā vairākus apglabāja. Kad viņi gatavoja ēst, uzkrita šāviņš vai no mīnmetēja, vai kā – es nezinu. Tur uzsprāga mašīna un bija ļoti daudz šķembu, vairāki cilvēki gāja bojā.”
Ira stāstīja, ka daudzus pilsētas iedzīvotājus okupanti ar viltu vai ar varu aizveduši uz Krieviju. Solījuši, ka būs evakuācija, bet izrādījies, ka tās gala mērķis ir robežas otrā pusē.
“Es ļoti ceru uz atbalstu no visām valstīm, kuras var sniegt Ukrainai atbalstu… Tādēļ, ka mana lielā, skaistā valsts.. Tai tik un tā palīdzība ir vajadzīga. Jo bez šī atbalsta vienai to izturēt būs ļoti smagi. Bet es arī ceru uz mūsu uzvaru. Viennozīmīgi. Jo vienkārši tāds bezgalīgs ļaunums nevar uzvarēt visu laiku,” pauda Ira.
Taču pagaidām prognozes pilsētai nav labvēlīgas un tiek uzskatīts, ka Krievijas karaspēks plāno uzbrukumu Mariupolei, lai pilsētu ne tikai aplenktu, bet arī pilnībā ieņemtu.
[…] Mariupoles iedzīvotāja: Cilvēki mirst ceļā pēc ūdens […]