Reiz pirms divdesmit gadiem, kad visa iepirkšanās koncentrējās tirgos, es tur pirku sev T-kreklu.
Reiz pirms divdesmit gadiem, kad visa iepirkšanās koncentrējās tirgos, es tur pirku sev T-kreklu. Ieraudzīju samērā labu modeli. Piemērīju. Pārdevējs sajūsmā smaidīja.
-Paskatieties, cik labi izskatās.
Pieprasījusi spoguli, lai apskatītos, kā T-krekls izskatās no aizmugures, es atklāju, ka T-krekls nodevīgi aplipis ap mugurdaļas “riepiņām”.
-Kurā vietā ir labi? Paskatieties, izcēla to, ko nevajag.
Uz to pārdevējs atbildēja:
– Metiet pie malas savus kompleksus. Ir jābūt vienkāršākai.
T-kreklu es nenopirku, bet joprojām dzīvoju ar šiem kompleksiem.
Nekad neuzvilkšu apspīlētas drēbes, ja tās izceļ to, ko nevajag. Un neatbalstu tos, kas tā dara. Es saprotu, ka tā ir katra cilvēka darīšana. Bet tomēr cilvēkam ir jāizskatās tā, lai neizsauktu smieklus apkārtējos cilvēkos.
Var vienkārši nopirkt lielāka izmēra apģērbu. Un izskatīties piedienīgi.
Jo īpaši mani pārsteidz un šokē mūsu jaunatne. Kad es ieraugu meiteni ar astoņdesmit un pat deviņdesmit kilogramiem īsos svārciņos vai krekliņa, kas nenosedz vēderu, es līdz sirds dziļumiem esmu šokēta.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu