2. Viņi ir profesionāļi pasīvās attiecībās
Nopūtas, kurām neseko nekādi paskaidrojumi, frāzes, kas sastāv tikai no dažiem vārdiem, bet skaidri izsaka neapmierinātību. Šo pasīvo attiecību tipiskākais apraksts būtu „klusuma sods”: jūs nerunājat viens ar otru, nepaskaidrojat, kas jums nepatīk, bet tikai klusējat. Un tā tas var turpināties stundām ilgi.
3. Neviens no pāra nespēj atzīt, ka ir kļūdījies
Ja strīdam neseko atvainošanās vai vismaz izlīgšana, tiek veidots liels, liels burbulis, kas kādā brīdī arī uzsprāgst. Ja vienam no pāra vienmēr ir nepārspējama vēlme būt tam, kuram ir taisnība, ir vērts padomāt, kāda ir lielākā problēma zem tā. Varbūt pārim trūkst savstarpējās komunikācijas, varbūt palicis kāds liels, liels neatrisināts strīds, kas vienmēr „grauž un grauž”.
4. Tā vietā, lai pavadītu laiku kopā, viņi vienmēr „ir savos telefonos”
Kad esi ar tuvākajiem, neizmanto savu telefonu: pavadi laiku ar viņiem. Kad tu izmanto telefonu, esot kopā ar mīļoto divvientulībā, tas veido ideju, ka „tas, ko es daru telefonā, ir svarīgāk par tevi, svarīgāk par mūsu laiku kopā.”
5. Viņi nepieskaras viens otram
Šī „nepieskaršanās” par sākties ar vienkāršu glāstu, pieskārienu trūkumu, kas ar laiku pārauga arī seksuālu attiecību trūkumā. Nenovērtē par zemu pieskārienu valodu: tā atbrīvo dažādus hormonus, piemēram, oksitocīnu, kas liek mums justies labāk, laimīgāk. Un šī sajūta – apziņas un zemapziņas līmenī – liek mums justies labāk par attiecībām kopumā, uzlabojot attiecības ilgtermiņā.
