Vienotā tirgus virzībai uz priekšu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei, norādīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalīna Georgijeva.
Eiropai ir jāpaātrina izaugsme, saskaroties ar globāliem pretvējiem vai riskējot zaudēt savu dzīvesveidu, trešdien sacīja Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalīna Georgijeva.
“Es nevēlos, lai Eiropa kļūtu par Amerikas Savienotajām Valstīm, bet es vēlos, lai Eiropas produktivitāte un funkcionalitāte pieaugtu,” viņa sacīja Euronews.
“Eiropā mums patīk būt par dzīvesveida lielvalsti. Ja nekļūsim produktīvāki, mēs varam zaudēt šo priekšrocību,” viņa piebilda.
Georgieva runāja pirms jaunā SVF paziņojuma publicēšanas ceturtdien, kas piedāvā ekonomiskus ieteikumus eirozonas valstīm.
Viens no galvenajiem vēstījumiem ir tāds, ka Eiropai ir jāpaātrina vienotā tirgus attīstība, kas nodrošina preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvu apriti starp vienotā tirgus valstīm.
“Eiropā nav tarifu, bet tas nenozīmē, ka Eiropā nav šķēršļu, regulējošo un citu,” sacīja Georgijeva Euronews.
SVF lēš, ka šķēršļi brīvai kustībai vienotajā tirgū ir līdzvērtīgi 44% tarifam precēm un 110% tarifam pakalpojumiem.
Georgieva atzīmēja, ka ASV vienā štatā saražotais tiek sadalīts 30-70, kas nozīmē, ka 30% tiek patērēti šajā štatā un 70% tiek nosūtīti uz citiem štatiem. No otras puses, Eiropā 70% produkcijas tiek patērēti iekšzemē, bet 30% tiek nosūtīti uz ārzemēm. Tā ir sistēma, kas ierobežo izaugsmi, saglabājot tirgus mazākus un mazāk konkurētspējīgus.
“Ja Eiropa pabeigs vienotā tirgus izveidi 10 gadu laikā, tas palielinātu IKP par 3%,” sacīja Georgieva.
Līdzekļi progresa veicināšanai šajā jomā ietver regulējuma sadrumstalotības samazināšanu, darbaspēka mobilitātes atbalstīšanu, pārrobežu banku apvienošanās atvieglošanu, enerģijas tirgus integrāciju un progresu kapitāla tirgu savienībā (CMU), sacīja SVF.
CMU mērķis ir ļaut investīcijām un ietaupījumiem nemanāmi plūst visās dalībvalstīs. Tas atvieglotu uzņēmumiem vienā ES valstī iegūt finansējumu no citas ES valsts, atbalstot uzņēmumus augt un radīt darbavietas.
Runājot par kapitāla tirgu padziļināšanu, SVF paziņojumā piebilsts, ka ES vajadzētu “palielināt institucionālo investoru zināšanas par riska kapitālu kā aktīvu klasi un novērst atlikušos nepamatotos ierobežojumus viņu iespējām tajā ieguldīt”.
Raugoties nākotnē, SVF sagaida, ka eirozonas izaugsme 2025. gadā būs mērena 0,8% apmērā, bet 2026. gadā pieaugs līdz 1,2%.
Paredzams, ka tirdzniecības un ģeopolitiskā spriedze mazinās noskaņojumu un negatīvi ietekmēs investīcijas un patēriņu.
Attiecībā uz procentu likmēm SVF apgalvoja, ka “monetārās politikas nostāja tuvu neitrālai ir pamatota”, jo kopējā inflācija tuvojas ECB mērķim 2%.
Līdzsvarojot izdevumu spiedienu ar fiskālo ilgtspējību, SVF ieteica valstīm ar spēcīgām valsts finansēm atbalstīt valstis, kurām ir mazāka rīcības brīvība.
“Ir ļoti svarīgi ievērot piesardzību, īstenojot ES fiskālos noteikumus, lai nodrošinātu, ka valstis ar zemu fiskālo risku, kuras plāno palielināt izdevumus, lai veicinātu potenciālo izaugsmi un palielinātu noturību, netiktu ierobežoti ar noteikumiem,” teikts ceturtdienas paziņojumā.