ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli noteica 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam, izraisot izpārdošanu akciju tirgos un tālāku zelta cenu kāpumu.
Otrdienas Āzijas sesijā akciju nākotnes līgumi samazinājās, zelts sasniedza jaunu augstāko punktu, un eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja, ņemot vērā Trampa atjaunotos tarifus diviem galvenajiem rūpniecības metāliem. Riska novēršanas noskaņojums var izplatīties Eiropas tirgos, paplašinoties tirdzniecības konfliktam.
Eiropas Savienība (ES) paziņojumā pirms rīkojuma oficiālas stāšanās spēkā norādīja, ka tā nevilcināsies veikt atbildes pasākumus, ja ASV piemēros jaunos tarifus. ES, jo īpaši Vācija, ir liela tērauda eksportētāja uz ASV. Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā ES atbildēja ar muitas tarifiem 2,8 miljardu eiro apmērā ASV precēm. Pirmdien stājās spēkā arī Ķīnas atbildes tarifi ASV precēm.
Tramps pavēlēja piemērot 25% nodevu tērauda un alumīnija importam
ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru no 4. marta noteica 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam. Plašie nodokļi diviem galvenajiem ražošanas materiāliem attieksies uz visiem ASV tirdzniecības partneriem, tostarp lielākajiem importētājiem Meksiku un Kanādu.
“Būtībā mēs piemērojam 25% tarifu bez izņēmuma visam alumīnijam un tēraudam, un tas nozīmēs, ka ASV tiks atvērti daudzi uzņēmumi,” sacīja Tramps. Tomēr viņš norādīja, ka, iespējams, apsvērs iespēju piešķirt Austrālijai atbrīvojumu, lai kreditētu ASV ražotu lidmašīnu importu.
Minētajiem diviem metāliem uzliktais 25 % nodoklis papildinās jau noteikto 10 % tarifu Ķīnai un apturēto 25 % nodokli Kanādai un Meksikai. Ekonomisti paredz, ka jaunie tarifi, visticamāk, veicinās inflācijas spiedienu uz patēriņa cenām ASV, jo nodeva attieksies arī uz gatavo produkciju.
Saskaņā ar Morgan Stanely datiem alumīnija imports 2023. gadā veidoja 80 % no ASV pieprasījuma, un aptuveni 70 % no tā nodrošināja Kanāda. Arī Apvienotie Arābu Emirāti un Ķīna ir galvenie Amerikas alumīnija piegādātāji.
Tirgus noskaņojums pasliktinās
Riska noskaņojums pasliktinājās pēc Trampa oficiālā rīkojuma noteikt papildu tarifus tēraudam un alumīnijam. Otrdienas Āzijas sesijā visi akciju tirgi visā Āzijā samazinājās, un arī akciju nākotnes līgumi Eiropā un ASV saruka, norādot uz negatīvu otrdienas atvēršanu. Vācijas DAX, visticamāk, saskarsies ar atkāpšanās risku pēc tam, kad indekss pirmdien sasniedza jaunu maksimumu.
Nenoteiktība turpināja veicināt pieprasījumu pēc patvēruma aktīviem un paaugstināja zelta cenas līdz jaunam augstākajam līmenim. Zelta tūlītējās cenas sasniedza augstāko līmeni 2940 ASV dolāru (2853 eiro), bet pēc tam plkst. 3:45 pēc Viduseiropas laika atkāpās līdz 2917 ASV dolāriem (2831 eiro). Gan Kanādas dolāra, gan Meksikas peso kurss pret ASV dolāru samazinājās par gandrīz 0.2%. Eiro kurss noslīdēja zem 1,03, sasniedzot vienas nedēļas zemāko līmeni.
Neraugoties uz to, tirgus svārstīgums nav tik liels kā laikā, kad Tramps pagājušajā mēnesī pirmo reizi paziņoja par vispārējiem tarifiem Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Investorus vairāk uztrauc iespējamie pretpasākumi no citām valstīm, kas izraisīs globālo tirdzniecības karu un aptumšos tautsaimniecības perspektīvas.