Gadījumā, ja rītdien es vairs nesapratīšu, kas ar mani notiek… Ja rītdien es vairs nevarēšu izrādīt savu apbrīnu un cieņu pret tevi. Kā tu joprojām paliec ar mani kopā, neskatoties ne uz ko, vēl cenšoties padarīt mani laimīgu.
Iespējams, ka rītdien es vairs nesapratīšu, ko tu manā labā dari. Tu līmē zīmītes uz durvīm, lai es nesajaucu virtuvi ar vannas istabu. Tu vienmēr liec man smieties, kad es uzvelku apavus bez zeķēm. Tu turpini uzturēt ar mani sarunu pat tad, ja es jau sen esmu aizmirsis, par ko tā ir. Reizēm tu čuksti man ausīs mūsu mazbērnu vārdus, lai viņi nesaprastu, ka esmu viņus aizmirsis. Tu vienmēr mierīgi atbildi, kad man uznāk dusmu lēkmes. Pat tad, ja es reizēm vispār nesaprotu, kas ar mani tajā brīdī bija noticis.
Par visu šo un daudz ko citu. Ja nu no rīta es būšu aizmirsis savu un tavu vārdu.
Ja rītdien es vairs nevarēšu tev pateikties.
Ja rītdien, Džūlij, es nespēšu tev pēdējo reizi pateikt, ka es tevi mīlu…
Mūžīgi mūžos –
Tavs T.A.M.P.”
Lasi vēl: Šī iemesla dēļ es atļāvu savam vīrietim gulēt arī ar citām sievietēm….
Ir teju neiespējami lasīt šo visu bez asarām. Pat vissmagākā Alcheimera slimības stadijā cilvēkam laiku pa laikam uzvirmo visdziļākās jūtas. Neļaujiet šim mīlas ziņojumam pazust – dalieties ar to un noteikti dalieties arī ar savu mīlestību!