Zināms cik aptuveni skolotāju nākamnedēļ aizies no darba dēļ obligātās vakcinācijas

“Tās atkal ir vakances un slogs tiem, kuri turpina savas profesionālās darba gaitas. Un, kā mēs zinām, ļoti daudzi pedagogi dāvina savu privāto laiku, lai sagatavotos, lai izlabotu darbus, lai būtu individuālāka pieeja skolēniem, lai būtu ciešāka sadarbība ar vecākiem,” stāsta LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Arī Pašvaldību savienība apzinājusi, ka jau šobrīd, tūkstošiem pedagogu pamatīgi pāslogoti – viņi strādā ne vien dažādās skolās, bet pat dažādās pašvaldībās. Turklāt ir arī tādi skolotāji, kuri katru nedēļu apbraukā skolas četrās un pat vairāk vietvarās.

“32% mums strādā no vienas līdz 1,3 slodzēm un 14% mums strādā vairāk kā 1,3 slodzi,” norāda Dundure.

Turklāt pietiekamu jauno pedagogu pulku nespēj izveidot arī galvenā skolotāju kalve, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Tur atzīst – absolventu skaits ne šogad, ne nākamgad nespēs nosegt trūkstošo vakanču daudzumu.

“Mums ir kaut kas jādara. Mums ir jādomā, ko varam darīt, lai šo vakkumu aizpildītu.

Skatoties pabeigušos pret tiem, kas iestājās, kopumā ir negatīva bilance. Mēs vēl pie tam nevaram prognozēt, cik būs tie, kuri pa ceļam pārtrauks studijas vai paņems akadēmiskos atvaļinājumus,” norāda LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Linda Daniela

Eksperti pieļauj, vairāk cilvēku vēlēsies kļūt par skolotājiem, ja tiks celts profesijas prestižš, aktuāls arī atalgojuma jautājums. Tāpat iespēju robežās, veidi, kā piesaistīt skolotājus savām dibinātajām skolām, būtu jāmeklē arī pašvaldībām pašām.

“Zinu, ka ir pašvaldības, kas piedāvā arī dzīvoli, ir pašvaldības, kas kaut kāda cita veida atvieglojumus piedāvā, varbūt tas ir jāpārunā.

Ļoti būtiska lieta, ko īpaši jauni skolotāji saka, ir nepieciešams šis mentors, šis palīgs, kas viņiem palīdzētu ieiet skolas vidē,” pauž LU pārstāve.

Lasi arī: Ķīniešu horoskops 2022: kuros gados dzimušos sagaida neticama veiksme Tīģera gadā

Eksperti arī uzskata, skolotāju trūkuma krīzi varētu risināt, pievilcīgāku un elastīgāku padarot topošo skolotāju izglītošanas procesu. Savukārt par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ir jāmeklē veidi, kā pēc iespējas ātri krīzi risināt, tomēr nevar aizmirst arī par kvalitāti.

“Mēs daudz runājām par prestižu, bet prestižs veidojas tur, kur ir kvalitāte. Un augstskolām tas ir ļoti liels izaicinājums, sabalansēt šīs lietas.

Saprotot, ka tiek gaidīts pietiekoši plašs skolotāju klāsts, tajā pašā laikā, uzturot augstu prasību latiņu,” saka IZM Direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

Ātrus risinājumus pamatīgajai pedagogu trūkuma problēmai šobrīd eksperti gan nesaredz. Taču tie ir vienisprātis, ka izeju varēs rast, vienīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.