42 miljoni ES darba ņēmēju nevar atļauties atvaļinājumu; Kur Eiropā atvaļinājums ir visnepieejamākais

15% strādājošo ES — aptuveni 42 miljoni cilvēku — nevar atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu prom no mājām. Euronews Business rūpīgāk aplūko atvaļinājuma nabadzības problēmu.

2023.gadā 15% strādājošo ES nevarēja atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu prom no mājām. Lai gan šis procentuālais daudzums no pirmā acu uzmetiena var nešķist ļoti augsts, tas pārstāv aptuveni 42 miljonus darba ņēmēju.

Saskaņā ar Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) publicētajiem Eurostat datiem, katrā no ES “lielajām četrām” ekonomikām (Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā) vairāk nekā 5 miljoni darba ņēmēju nevarēja atļauties nedēļas garu atvaļinājumu.

Brīvdienu nabadzība darbinieku vidū turpina pieaugt

Brīvdienu nabadzība darbinieku vidū pieaug visā ES, un tas ir jau trešais gada pieaugums pēc kārtas.

2022.gadā 40,5 miljoni nodarbināto ziņoja, ka nevar atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu prom no mājām. Šis skaitlis pieauga līdz 41,5 miljoniem 2023. gadā — pieaugums par vairāk nekā vienu miljonu darbinieku tikai gada laikā. Skarto darbinieku īpatsvars pieauga no 14% līdz 15%.

“Šie secinājumi ir arvien nevienlīdzīgākas ekonomikas rezultāts, kurā darbinieki ir spiesti atteikties no saviem atvaļinājumiem pieaugošo izmitināšanas, transporta un pārtikas izmaksu dēļ, kā arī samazinātās pirktspējas un spekulāciju dēļ,” paziņoja ETUC.

Dati atklāj ievērojamas atšķirības brīvdienu pieejamības ziņā visā ES, īpaši starp Austrumeiropu/Dienvideiropu un Rietumeiropu/Ziemeļeiropu.

Saraksta augšgalā ir Rumānija, kur 32% darba ņēmēju nevar atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu. Tūlīt aiz tās ir Ungārija (26%), Bulgārija (24%), Portugāle un Kipra (abas 23%) un Slovākija (22%).

Ziemeļvalstis — Somija, Zviedrija un Dānija — kopā ar Nīderlandi, Luksemburgu un Slovēniju ziņo par zemāko brīvdienu nabadzības līmeni, kas svārstās no 5% līdz 7%.

Čehija, Austrija un Beļģija ziņoja par brīvdienu nabadzības līmeni 10% vai zemāk.

Neskatoties uz to ekonomisko svaru, pat ES lielākās ekonomikas ziņo par brīvdienu nabadzības līmeni. Starp ES četrām lielākajām valstīm Spānija (18 %) un Itālija (17 %) pārsniedz ES vidējo rādītāju, kas ir 15 %. Francija (12 %) un Vācija (11 %) ir zem vidējā rādītāja, taču abas joprojām pārsniedz 10 %.

ES četrinieks lielākajās valstīs: vairāk nekā 5 miljoni darbinieku katrā valstī nevar atļauties atvaļinājumu

Absolūtie skaitļi runā skaļāk nekā procenti. Vairāk nekā 5 miljoni darbinieku katrā no ES četrām lielākajām valstīm 2023. gadā nevarēja atļauties atvaļinājumu. Itālijā šis skaitlis bija 6,2 miljoni, kam sekoja 5,8 miljoni Vācijā, 5,6 miljoni Spānijā un 5,1 miljons Francijā.

Arī Rumānijā un Polijā vairāk nekā 3,5 miljoni darbinieku nevarēja atļauties atvaļinājumu. Ungārijā un Portugālē šis skaitlis pārsniedza 1,5 miljonus.

Austrijā un Nīderlandē vairāk nekā 550 000 darbinieku nevarēja atļauties pat vienas nedēļas atvaļinājumu, neskatoties uz to, ka viņi bija nodarbināti vai viņiem bija uzņēmums.

Vai brīvdienu nabadzība ir saistīta ar ienākumiem

Pastāv vidēji spēcīga negatīva korelācija starp to darbinieku īpatsvaru, kuri nevar atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu prom no mājām, un gada neto ienākumiem. Tas nozīmē, ka, palielinoties neto ienākumiem, to darbinieku īpatsvars, kuri nevar atļauties šādu atvaļinājumu, mēdz samazināties.

Tomēr, tā kā korelācija ir mērena, tā arī norāda, ka dažās valstīs šī saistība nav spēcīga vai tik precīzi neatbilst kopējai tendencei.

Piemēram, Īrijā (43 897 eiro) 2023. gadā bija viena no augstākajām gada neto ienākumiem ES, tomēr brīvdienu nabadzība joprojām ir salīdzinoši augsta. Turpretī Slovēnijā strādājošo vidū ir zems brīvdienu nabadzības līmenis, lai gan ienākumi ir līdzīgi kā valstīs, kur vairāk cilvēku cīnās, lai atļautos atvaļinājumu.

2023.gadā to cilvēku īpatsvars iedzīvotāju vidū, kuri nevarēja atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu, svārstījās no 11% Luksemburgā līdz 60% Rumānijā, savukārt ES vidējais rādītājs bija 29%.

Tas liecina, ka šis rādītājs iedzīvotāju vidū ir gandrīz divreiz lielāks nekā strādājošajiem. Eksperti, kas runāja ar Euronews Business, atzīmēja, ka atšķirības starp valstīm lielā mērā ir saistītas ar to ekonomikas stiprumu.