Ķīnas retzemju elementu eksports uz ASV pieaug par 660% pēc tirdzniecības nolīguma

Saskaņā ar Pekinas Muitas Galvenās pārvaldes datiem, jūnijā Ķīna eksportēja vairāk retzemju elementu, un piegādēm uz ASV mēneša laikā pieaugot par 660%.

Kopējais dārgmetālu eksports palielinājās līdz 3188 tonnām, kas ir par aptuveni 160% vairāk nekā 1238 tonnās maijā.

Tomēr jūnija kopsumma joprojām bija par 38 % mazāka nekā tajā pašā mēnesī 2024. gadā. 2025. gada pirmajā pusē retzemju magnētu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 18,9 % līdz 22 319 tonnām.

Tikmēr kopējais piegāžu apjoms uz ASV jūnijā pieauga līdz 353 tonnām, kas bija pieaugums pēc tam, kad Pekinai un Vašingtonai pagājušajā mēnesī izdevās panākt tirdzniecības regulējumu.

Balstoties uz maijā uzņemtajām saistībām, kad abas valstis vienojās uz 90 dienām samazināt tarifus viena otrai, tirdzniecības nolīgums ietver Ķīnas apņemšanos piegādāt vairāk retzemju elementu.

Šie minerāli tiek izmantoti virknē augsto tehnoloģiju produktu, piemēram, viedtālruņos, reaktīvajos dzinējos, elektroautomobiļos un vēja turbīnās.

Reaģējot uz ASV administrācijas noteiktajiem straujajiem tarifiem, Ķīnas valdība šogad jau bija noteikusi eksporta ierobežojumus septiņiem retzemju elementiem un magnētiem.

Šis solis draudēja izjaukt globālās piegādes ķēdes, jo vairāk nekā 70% retzemju elementu ražošanas notiek Ķīnā. Arī vairāk nekā 90% apstrādes notiek Ķīnā.

Neskatoties uz nosaukumu, retzemju elementi patiesībā nav reti sastopami, lai gan tos ir īpaši grūti iegūt un apstrādāt. Ķīnas eksporta ierobežojumi skāra ne tikai ASV, bet arī piespieda dažus auto detaļu piegādātājus Eiropā apturēt ražošanu.

Pagājušajā mēnesī ES tirdzniecības vadītājs Marošs Sefčovičs komentēja ierobežojumus: “Es informēju savu Ķīnas kolēģi par satraucošo situāciju Eiropas autobūves nozarē, bet es teiktu, ka tā ir rūpniecība kopumā, jo retzemju elementi un pastāvīgie magnēti ir absolūti nepieciešami rūpnieciskajai ražošanai.” Viņš norādīja, ka ES “prioritāte” ir risināt eksporta ierobežojumu jautājumu.

Jūnijā ASV bija otrais lielākais Ķīnas retzemju magnētu galamērķis pēc Vācijas un apsteidzot Vjetnamu, Dienvidkoreju un Taizemi — dilstošā secībā.

Tā kā spriedze starp Vašingtonu un Pekinu tagad ir mazinājusies, ASV ir sākusi arī atvieglot ierobežojumus tehnoloģiju produktiem, kas tiek sūtīti uz Ķīnu, reaģējot uz sadarbību retzemju elementu jomā.

ASV tehnoloģiju gigants Nvidia pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atkal sāks pārdot savu H20 mākslīgā intelekta mikroshēmu Ķīnā pēc tam, kad Trampa administrācija atviegloja eksporta kontroli. Baltais nams apliecināja, ka piešķirs licences produktam Ķīnas tirgū pēc tam, kad aprīlī tas aizliedza mikroshēmas pārdošanu Ķīnā.