Globālie militārie izdevumi gada griezumā pieaug visstraujāk kopš aukstā kara beigām

Visi 15 pasaules lielākie tērētāji 2024. gadā palielināja savus militāros izdevumus, īpaši strauji pieaugot izdevumiem Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Pasaules militārie izdevumi 2024. gadā sasnieguši augstāko gada pieaugumu kopš aukstā kara beigām, atklājis jauns pētījums.

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) apkopotajiem datiem 15 pasaules lielākie tērētāji 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, palielināja savus militāros izdevumus, īpaši strauji pieaugot militārajiem tēriņiem Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Visvairāk pasaules tērētāji — ASV, Ķīna, Krievija, Vācija un Indija — kopā iztērēja 1,635 triljonus USD (1,437 triljonus eiro), kas veido 60% no kopējiem pasaules militārajiem izdevumiem.

Tikmēr reālie militārie izdevumi pieauga par 9,4%, sasniedzot pasaules kopējos militāros izdevumus līdz 2,718 triljoniem USD (2,389 miljardiem eiro), un globālais militārais slogs — militārajiem izdevumiem veltītā pasaules ekonomikas produkcijas daļa — pieauga līdz 2,5% no IKP.

Tēriņi Eiropā veicina globālo pieaugumu

Kopš Krievija 2022. gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ir bijusi nepārtraukta militāro izdevumu palielināšanās Eiropas kontinentā.

Visas Eiropas valstis, izņemot Maltu, 2024. gadā palielināja savus militāros izdevumus, teikts ziņojumā. Vācija 2024. gadā pārspēja rekordus, iztērējot 77,89 miljardus eiro (88,5 miljardus ASV dolāru) militārajām vajadzībām, padarot to par gada lielāko tērētāju Centrāleiropā un Rietumeiropā.

Tikmēr Polijas militārie izdevumi pērn pieauga par 31% līdz 38 miljardiem dolāru (33,4 miljardiem eiro) jeb 4,2% no IKP. Kas attiecas uz pašu Ukrainu, kopējie militārie izdevumi 2024. gadā pieauga par 2,9%, sasniedzot 64,7 miljardus ASV dolāru (56,8 miljardus eiro). Tas atbilst 43% no Krievijas izdevumiem, kas ir lielākais proporcionālais militārais slogs no jebkuras valsts pagājušajā gadā.

SIPRI pētījums ietvēra Krievijas tēriņus 149 miljardu ASV dolāru (131 miljona eiro) apmērā no Eiropas kopējā apjoma, kas sasniedza 693 miljardus ASV dolāru (609 miljardus eiro).

Kas būs 2025. gadā

2023.gadā Upsalas konfliktu datu programma (UCDP) reģistrēja rekordlielu skaitu 59 valstu bruņotu konfliktu, kas ir lielākais skaits kopš to datu vākšanas sākuma 1946. gadā. Šī tendence, šķiet, turpināsies arī šogad.

“Tā kā valdības arvien vairāk prioritāti piešķir militārajai drošībai, bieži uz citu budžeta jomu rēķina, ekonomiskie un sociālie kompromisi turpmākajos gados var būtiski ietekmēt sabiedrību,” sacīja Sjao Liangs, SIPRI militāro izdevumu un ieroču ražošanas programmas pētnieks.

Martā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ierosināja Rearm Europe plānu, kurā, pēc viņas teiktā, dalībvalstis varētu mobilizēt līdz pat 800 miljardus eiro, lai finansētu milzīgu aizsardzības izdevumu palielināšanu.

“Jaunākā politika, kas pieņemta Vācijā un daudzās citās Eiropas valstīs, liecina, ka Eiropa ir iegājusi lielu un pieaugošu militāro izdevumu periodā, kas, visticamāk, turpināsies arī pārskatāmā nākotnē,” sacīja Lorenco Skarazzato, SIPRI Militāro izdevumu un ieroču ražošanas programmas pētnieks.