Kas notiks ar ziedoto naudu?
Staķis apliecināja, ka sabiedrības ziedoto naudu pieminekļa demontēšanai pašvaldība pieņemšot, taču ir nepieciešams atsevišķs domes lēmums par ziedojumu pieņemšanu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ samazinājies Rīgas domes budžets, būtu tikai godīgi, ja demontāžas izmaksas segtu nevis no Rīgas domes budžeta, bet valsts budžeta. Pie šāda scenārija tautas saziedotos līdzekļus ar sabiedrības akceptu varētu novirzīt drīzāk Ukrainas atbalstam, skaidroja mērs.
Runājot par to, kad reāli piemineklis varētu tikt nojaukts, mērs uzsvēra, ka tagad juristiem “viss jāsaliek uz lapas”, lai saprastu, bez kurām procedūrām ir iespējas iztikt. Tikai tad varēšot runāt par kādiem termiņiem, bet vienlaikus mērs uzskata, ka demontāžas darbiem jāsākas šī gada laikā.
Runājot par to, kas varētu atrasties pieminekļa vietā pēc tā demontāžas, Staķis norādīja, ka piektdienas Rīgas domes lēmums ir papildināts ar priekšlikumu, kurš uzliek par pienākumu pilsētas attīstības departamentam sagatavot ziņojumu par to, kam jāatrodas pieminekļa vietā no pilsētplānošanas viedokļa.
“Kāda šodien deputāta izteiktā ideja par miera parka veidošanu vai vietu, kur cilvēki vienkārši baudītu mieru, nav tā sliktākā, bet gan jau daudziem deputātiem un ekspertiem būs daudz labu ideju,” uzsvēra Staķis.
Vaicāts, kam Rīgā jānotiek ar padomju pieminekļiem, Staķis atbildēja, ka ir “nedaudz apjucis” par to, kas notiks Saeimā un kādi šajā ziņā būs parlamenta turpmākie lēmumi.
“Es tā arī neesmu sapratis, vai pašvaldībām būs kāds īpašs saraksts, kas jāizvērtē, vai pašvaldībām pašām jāizlemj. Šobrīd esam fokusējušies uz vienu lietu – objektu Pārdaugavā,” uzsvēra Staķis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nav noformulējis savu viedokli par to, vai Rīgā šādi pieminekļi jānojauc. “Es nezinu, man vēl nav savs viedoklis noformulēts. Es pat īsti daudzus neesmu viņus redzējis un nezinu, kur viņi atrodas,” piebilda mērs.
Strādās bez atlīdzības
Tikmēr aģentūra LETA noskaidroja, ka Rīgas dome ir arī saņēmusi arhitektu biroja “Sarma and Norde Arhitekti” iesūtītu piedāvājumu brīvprātīgi, bez atlīdzības sagatavot demontāžas projekta dokumentāciju Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai.
Atgādinot par nepieciešamību parlamentam lemt par īpašu likumu, kas atvieglotu demontāžas procedūru, Staķis apliecināja, ka šāds piedāvājums saņemts, taču, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, pašvaldība patlaban nevarētu uzticēt šo darījumu.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA), atsaucoties uz saņemto piedāvājumu, sociālajās tīklā “Twitter” vēstīja, ka “pieminekli jānojauc visai Latvijas tautai kopā”.
Staķis pieminekļa demontāžas jautājumā pateicās visiem Rīgas domes deputātiem, arī tiem, kas balsoja pretēji, jo lēmums pieņemts demokrātiskā veidā.
“Skaidrs, ka šodienas Rīgas domes lēmumu sabiedrība vērtēs dažādi, taču tas ir uz nākotni vērsts lēmums. Vienlaikus tas neatrisinās lielo darbu, kuru nepieciešams turpināt ieguldīt, lai turpinātu sabiedrības virzību uz vienotību.
Lasi arī: Kādi globāli notikumi notiks dažādu zodiaka zīmju dzīvē tuvāko 2,5 gadu laikā
Starp dažādu tautību cilvēkiem var būt viedokļu atšķirība, tomēr jebkurš cilvēks ir mūsējais neatkarīgi no dzimtās valodas un tautības. Arī man starp maniem draugiem ir latvieši, kuri, piemēram, netic karam Ukrainā. Ne jau nacionalitāte ir tā, kas mūs šķir, bet politiski uzskati dažreiz ir vērtējami,” norādīja mērs.
Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukraina.
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985.gadam.
Savulaik piemineklis tika bojāts spridzināšanā. 1997. gada organizācijas “Pērkoņkrusts” dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.