Eiropas Centrālā banka (ECB) brīdinājusi, ka augošās tirdzniecības berzes un regulatīvie šķēršļi var negatīvi ietekmēt eiro zonas izaugsmi tieši tad, kad sāk pieaugt nenoteiktība par ASV tirdzniecības politiku un globālo pieprasījumu.
Ceturtdien publicētajā jaunākajā Ekonomikas biļetenā ECB norādīja, ka 2024. gada beigās globālās tirdzniecības dinamika vājinājās, pat ja pagaidu atbalstu sniedza spēcīgais ASV imports.
ASV politikas pārmaiņu apstākļos tirdzniecības riski pieaug
ECB norādīja, ka 2024. gada beigās globālās tirdzniecības izaugsme samazinājās, un tās tagadējās prognozes modeļi 2024. gada 4. ceturksnī un 2025. gada 1. ceturksnī novērtēja vidējo izaugsmes tempu 0.7% apmērā, kas ir lēnāks salīdzinājumā ar 1.5% vidējo pieaugumu iepriekšējos divos ceturkšņos.
Tomēr ASV importa apjoms gada beigās joprojām bija spēcīgs, tādējādi nedaudz atvieglojot situāciju Eiropas eksportētājiem.
ECB atzina, ka neskaidrība par tirdzniecības politiku jaunās ASV administrācijas laikā, iespējams, veicinājusi to, ka uzņēmumi, gaidot iespējamus jaunus muitas tarifus vai tirdzniecības šķēršļus, priekšlaikus sagatavoja importu.
“Lielāka berze globālajā tirdzniecībā varētu negatīvi ietekmēt eiro zonas izaugsmi, mazinot eksportu un vājinot globālo tautsaimniecību,” norādīja ECB.
Biļetenā uzsvērts, ka 2024. gada decembrī samazinājās apstrādes rūpniecības jaunie eksporta pasūtījumi, liecinot par joprojām vērojamo vājumu apstrādes rūpniecības ciklā un potenciālu globālās tirdzniecības izaugsmes palēnināšanos.
“Raugoties nākotnē, lai gan 2025. gada 1. ceturkšņa sākumā centieni paredzēt iespējamos tirdzniecības ierobežojumus var turpināt atbalstīt tirdzniecību, vēlāk var parādīties nelabvēlīgi faktori – t.sk. jauni tarifi un novērotā importa priekšlaicīgas piegādes pārtraukšana,” norādīja ECB.
Eiro zonas izaugsme joprojām cīnās par impulsu
Neraugoties uz ilgstošu eksporta pieaugumu, īpaši uz ASV, eiro zonas ekonomiskā aktivitāte joprojām ir gausa. Iekšzemes kopprodukts 2024. gada 4. ceturksnī palielinājās tikai par 0.1%, pakalpojumu sektoram sniedzot zināmu atbalstu, bet rūpnieciskā ražošana un uzņēmumu investīcijas joprojām ir vājas.
Bažas rada arī uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās. “Mazāka konfidence varētu kavēt patēriņa un investīciju atveseļošanos tik strauji, kā gaidīts,” norādīja ECB, brīdinot, ka ģeopolitiskie riski, augstas finansējuma izmaksas un neskaidrības tirdzniecības jomā varētu kavēt spēcīgāku atveseļošanos.
Inflācija palēninās, bet ECB joprojām ir atkarīga no datiem
Inflācija eiro zonā samazinājusies, bet joprojām pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi. Kopējā inflācija 2025. gada janvārī bija 2.8%, bet pamatinflācija, kas neietver enerģiju un pārtiku, bija 2.9%. ECB uzsvēra spēcīgo darba samaksas kāpumu kā galveno noturīgās pakalpojumu inflācijas virzītājspēku, norādot, ka pamatā esošais cenu spiediens vēl nav pilnībā izzudis.
Lai gan inflācija mazinās, politikas veidotāji vēlas saņemt skaidrākus pierādījumus tam, ka cenu stabilitāte ir nodrošināta, pirms apsvērt turpmāku monetārās politikas mīkstināšanu.
ECB Padome atkārtoti uzsvēra, ka nav iepriekšējas apņemšanās samazināt procentu likmes un ka monetārās politikas lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, pamatojoties uz ienākošajiem ekonomiskajiem datiem.
Eiropas konkurētspēja saskaras ar strukturālām problēmām
Papildus īstermiņa tirdzniecības un inflācijas dinamikai ECB biļetenā uzsvērtas arī ilgtermiņa konkurētspējas problēmas, kas varētu kavēt euro zonas tautsaimniecības noturību.
Ziņojumā norādīts uz Mario Dragi un Enriko Letta secinājumiem, kuri abi uzsvēruši nepieciešamību steidzami veikt strukturālās reformas, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju.
“Konkurētspēja atgriezusies Eiropas darba kārtības prioritāšu augšgalā,” norādīja ECB, atzīmējot, ka Eiropas uzņēmumi saskaras ar lielāku regulatīvo slogu un finansiālajiem ierobežojumiem nekā ASV uzņēmumi.
Biļetenā tika citēti Starptautiskā Valūtas fonda aprēķini, kas liecina, ka kopējās tirdzniecības izmaksas Eiropā ir līdzvērtīgas 44 % ad valorem tarifam ražošanas nozarē, salīdzinot ar tikai 15 % starp ASV štatiem.
ECB atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas Konkurētspējas kompasu, aicinot veikt konkrētus politikas pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus, racionalizētu noteikumus un stiprinātu vienoto tirgu.
Biļetenā uzsvērts, ka Eiropas jaunie, strauji augošie uzņēmumi lēnāk nekā ASV paplašinās, daļēji finanšu ierobežojumu un sadrumstalotās regulatīvās sistēmas dēļ.