Speciālists skaidroja: “Viņš rada tādu kā dakts efektu. Ja uzlej cilvēkam virsū degšķidrumu, tad tas iesūcas audumā iekšā un pa tiem auduma dzīpariņiem, pa tiem diegiem aiziet tālāk. Un no katra dzīpariņa iztvaiko degviela. (..)
Degšana notiek tikai gāzveida stadijā. Un, diemžēl, ja šis degšķidrums ir gaistošs, tad šī koncentrācija veidojas. Un iznāk tā, ka ap cilvēku deg šis audums, kurā ir daudz to diedziņu. Tātad mums ir daudz daktis, kas mums rada šo te šķidruma iztvaikošanu. (..)
Un, ja cilvēku nenodzēš, tad šim te procesam turpinoties, cilvēkam sadeg āda un cilvēkā ir tauki iekšā, un šie tauki tiek uzsūkti pa audumu. Un tad cilvēks pats sāk nodrošināt šo te dakts efektu. (..) Nav tā, ja man ir virsū žakete, tad tikai žakete degs, tā nebūs. Degs visi tie auduma slāņi, kas ir arī zem žaketes.”
Jau vēstīts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) naktī uz 23.aprīli saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku daudzdzīvokļu ēkā Tukumā. Ugunsdzēsēji konstatēja divus cietušus cilvēkus, kuri bija apdeguši.
Lasi arī: Latvija sākusi gatavoties trešās potes pret Covid-19 un revakcinācijas nepieciešamībai
Vīrietis tika apliets ar degšķidrumu un aizdedzināts, stāstījis cietušais, kurš pats savukārt guvis apdegumus, cenšoties apdzēst draugu. Smagāk cietušais vīrietis ticis nogādāts Apdegumu centrā Rīgā, kur viņš ar 85% ķermeņa apdegumiem ievietots reanimācijā.
Vēlāk par vīrieša nāvi sociālajā medijā Facebook paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centra „Krasts” vadītājs Rafaels Ciekurs.