Dzīvošanai kopā ar vecākiem ir tā saucamais “otrreizējs labums”. Tās ir netiešas, acīm neredzamas priekšrocības, kuras saņem cilvēks. Galvenais – šāds cilvēks var neuzņemties pilnībā atbildību par savu dzīvi, viņš var justies simbiozē ar vecākiem.
Pirmajos dzīves gados atbildība par mūsu dzīvi gulās uz mammas un tēta pleciem, un daudziem psiholoģiski gribas atgriezties šajā situācijā, būt zem vecāku gādīgajiem spārniem. Jā, un arī paši vecāki reizēm negrib atlaist savu bērnu: “Tu vēl esi mazs”, “Atstāj, es pati izdarīšu”.
Tā arī tālāk vecāki turpina ietekmēt cilvēku, pat tad kad viņš ir jau pieaudzis. Ļaujot viņam palikt komforta sajūtā, vecāki vienlaicīgi uzstāda savus noteikumus. Un cilvēks turpina pēc tiem dzīvot. Viņš nesaprot, kāds viņš ir un ko grib. Kāda ir viņa gaume un domas. Kuras ir viņa intereses un domas, bet kuras vecāku.
Pieaugot mums vajag nošķirties no vecākiem. Nepieciešams paskatīties uz situāciju un apjaust, kas ir komfortabli tieši tev. Vai tevi kaitina netīras krūzes uz galda? Ja jā, motivācija būs cita – tu sāksi tās mazgāt pats sava komforta dēļ, nevis lai mamma nebārtos.
Fiziska nošķiršanās ir nepieciešams nosacījums, lai kļūtu neatkarīgs. Un rezultātā būs iespējams izveidot attiecības ar partneri, noformēt savu pasaules izpratni un pašam apjaust, kas ir labi un slikti.
Lasi arī: Latvija krietni vairāk nākotnē tērēs aizsardzībai – lūk kas šobrīd zināms
Emocionāla atšķiršanās
Ja jums ir labas attiecības ar vecākiem, jūs varat neapzināti gribēt viņu akceptu. Piemēram, mamma lūdz pastāstīt par visu, kas notiek tavā dzīvē, savādāk viņa apvainojas.
Tu tā arī dari – un tad mamma it kā neviļus kļūst par trešo dalībnieku tavā privātajā dzīvē. Bet tev galvenais – “neapvainot mammu”. Bet, kā attīstās tavas personīgās attiecības, vairs nav tik svarīgi.
Atšķiršanās no vecākiem ir sarežģīts process. Un, jo cilvēks vecāks, jo viņam grūtāk iziet šo ceļu bez psihologa palīdzības.
Mēdz būt pat grūti saprast, kāpēc draugi precas un šķirās, visiem kaut kas notiek, bet tava dzīve burtiski paiet garām. Ja jūti, ka problēma ir nošķirties no tuviniekiem – viss nav zaudēts. Lēmums ir tavās rokās!
[…] […]