Es izslēdzu gaismu un devos pie miera. Nakts vidū pēkšņi sajutu kaut ko maigu pārslīdam pār savu vaigu. Nobijos. Ieslēdzu gaismu. Ieraudzīju mīlīgu kaķenīti, kura skatījās tieši man acīs.
Kā viņa bija nokļuvusi manā mājoklī, tas paliek miglā tīts, stāsta kāds blogeris.
Es aiznesu kaķi uz virtuvi. Ielēju pienu. Iedevu gaļas gabaliņu, ko atradu ledusskapī. Dzīvnieciņš padzēra, paēda un sāka murrāt.
Aplūkoju viņu un sapratu, ka tas nav mājas kaķis, jo ir pavisam netīrs. Nomazgāju un noslaucīju murrātāju, un viņa pat nepretojās.
Saplucināju tualetes papīru. Uz paplātes izveidoju vietu, kur kaķenītei nokārtoties. Parādīju viņai.
Kartona kastē sagatavoju dzīvnieciņam guļvietu, ieklājot dvieļus.
Pats devos gulēt. Aizmigu un pa miegam dzirdēju, ka kaķenīte pienāca pie manis un nogūlās man blakus.
Naktī es nosapņoju, ka kaķa vārds būs Mia.
No rīta piecēlos, pateicu, lai kaķenīte uzvedas labi un aizsteidzos uz darbu.
Atnācu mājās, un dzīvnieciņš priecīgs mani sagaidīja. Un man dvēselē kļuva tik silti!
Tā arī sākās mūsu dzīve kopā ar Miu.
Avots: misstits.co