Māksla ir nemitīgi mums visapkārt, tomēr ne viss tās kļūst par slaveniem mākslas darbiem. Bet ar ko slavenas gleznas atšķiras no pārējām?
Visas pasaules slavenākās gleznas ir atzītas par slavenām, ar kādu īpašu zīmēšanas vai idejas kvalitāti – šīs slavenās gleznas ir jāredz dzīvē, lai tās varētu novērtēt. Šodien apskatīsim populārākās gleznas visā mākslas vēsturē.
Tās, kas netiek atdzītas par slavenām tik un tā var būt ļoti skaistas un neparastas citu acīs. Nereti cilvēki rada neparastus tēlus multfilmām vai spēlēm, kas kļūst slaveni nevis mākslas galerijā, bet virtuālajā vidē. Dažādas datorspēles un kazino spēles var priecāties, ka pasaulē ir talantīgi cilvēki, kas ilgi strādā pie jauniem zīmējumiem, lai radītu klientiem ko pavisam citādāku.
Dažu pasaulē slavenāko gleznu saraksts
1. Sandro Botičelli “Primavera” (1482) – Pašreizējā atrašanās vieta Uffizi galerija
Gleznā redzams apelsīnu birzī sapulcējies pūlis. Botičelli radīja darbus laikā, kad Florences galmā bija pieprasījums pēc tiem. Lai gan gleznas patiesā nozīme nav skaidra, mēs zinām daudzu tajā attēloto cilvēku identitātes.
Priekšplānā ir attēlota romiešu dieviete Venēra. Viņas izskats atspoguļo tolaik Florencē populāro humānisma aizraušanos ar klasisko pasauli. Viņa ir attēlota kā idilliska skaistule, ievērojami novirzīta no centra. Virs viņas ir Amore (viņas dēls) ar aizsietām acīm, un aiz viņa koku zari veido arku, kas ieskauj Veneru un piešķir viņai nozīmīgu vietu attēlā.
2. Leonardo da Vinči “Mona Liza” (ap 1503. gadu) – Pašreizējā atrašanās vieta Luvra, Parīze
Šis sievietes portrets, kas sēž sapņainā, kalnainā ainavā, ir izcils Leonardo stila piemērs, kas raksturo maigu, izteikti ēnotu modelēšanu. Monas Lizas noslēpumainais skatiens, kas šķiet gan vilinošs, gan attālināts, ir izpelnījies attēla atzinību visā pasaulē.
Noslēpumainā sieviete sēž, šķiet, atklātā lodžijā, aiz viņas muguras paveras milzīga ainava, kurā redzami sniegotie kalni. Vienīgās cilvēku eksistences pazīmes ir ceļa līkloči un tāls tilts. Da Vinči stilu raksturo miglainas malas, plūstošas figūras, spilgti tumsas un gaismas kontrasti un vispārēja miera sajūta.
3. Hanss Holbeins Jaunākais “The Ambassadors” (”Vēstnieki”) (1533) – Pašreizējā atrašanās vieta Nacionālā galerija
Hanss Holbeins, sava laika izcilākais portretu mākslinieks, pavadīja ievērojamu laika sprīdi Henrija VIII muižā. Darbā attēlots Francijas vēstnieks Anglijā Žans de Dintevils un viņa kolēģis Žoržs de Selve.
Miglainais, melnbaltais priekšmets, kas šķērso gleznas pamatni, patiesībā ir cilvēka galvaskauss, kas simbolizē nāvi. Tajā lieliski izmantota anamorfozes metode, jo to var vērot tikai no asa leņķa, liekot skatītājiem aplūkot gleznu no dažādiem skatu punktiem.
4. Rembrants van Reins (Rembrandt van Rijn) “Christ in the Storm on the Sea of Galilee“ (“Kristus vētrā pie Galilejas jūras”) (1633) – nozagta no 1990. gada
Rembranta iespaidīgākais stāstošais mākslas darbs Amerikā ir arī viņa vienīgā jūras ainava. Tā tika radīta 1633. gadā, neilgi pēc tam, kad Rembrants ieradās Amsterdamā no savas dzimtās Leidenes, un laikā, kad viņš sevi apliecināja kā pilsētas izcilāko portretu un vēsturisku sižetu gleznotāju.
18 gadsimta kritiķi, piemēram, Arnolds Houbrakens, bieži deva priekšroku Rembranta agrīnajam stilam salīdzinājumā ar viņa vēlāko, plašāko un mazāk aprakstošo stilu. Bībeles scenārijā daba tiek pretstatīta cilvēka vājumam gan fiziskā, gan garīgā ziņā. Pārbiedētie mācekļi cīnās, lai atgūtu kontroli pār savu zvejas laivu, kad milzīgs vilnis pārgāžas pāri tās priekšgalam, sagraujot buras un spiežot kuģi bīstami tuvu klintīm kreisajā priekšplānā.
5. Johannesa Vermēra “Girl with a Pearl Earring” (“Meitene ar pērļu auskaru”) (ap 1665. g.) – Pašreizējā atrašanās vieta Mauritshuis, Hāga
Šis mākslas darbs vēstures gaitā ir piesaistījis daudzus cilvēkus. Tas kļuva leģendārs meitenes savdabīgās pozas, noslēpumainā izskata, krāsu un izsmalcinātās gaismas kvalitātes dēļ.
Tajā attēlota jauna, jauka sieviete eksotiskā kleitā, austrumu galvassegā un ar neparasti lielu pērli ausī. Pat, ja sieviete sēdēja un pozēja šim mākslas darbam – nav vērojamas kārpas, rētas vai plankumi uz sievietes sejas. Viņas žilbinošā sejas krāsa atspoguļo Vermēra prasmi pārvaldīt gaismu un toni, un nelieli balti mirdzumi uz atvērtajām sarkanajām lūpām padara tās mitras.
6. Džeimsa Makneila Vistlera (James McNeill Whistler) “Whistler’s Mother” (“Vistlera māte”) (1871) – Pašreizējā atrašanās vieta Musée d’Orsay
Pirms šī ikoniskā mākslas darba tapšanas tika veikti daudzi izmēģinājumi. Džeimss Vistlers lūdza savu māti modelēt viņam stāvus, taču viņai tas šķita pārāk grūti.
No pirmā acu uzmetiena mākslas darbs šķiet vienkāršs. Tomēr, aplūkojot to tuvāk, redzams, ka mākslas darbā attēlota harmonija starp daudzajām attēlā redzamajām formām. Tika uzskatīts, ka Vistlera mātes krāsas un stāja attēlo “dziļas zaudējuma emocijas”. Šo kritiku varētu saistīt ar to, ka mākslinieks gleznas radīšanā bija izvēlējies drūmus toņus.
7. Vinsents van Gogs “The Starry Night” (“Zvaigžņotā nakts”) (1889) – Pašreizējā atrašanās vieta Modernās mākslas muzejs
Eļļas tehnikā uz audekla gleznotajā mākslas darbā dominē nakts debesis, kas virpuļo ar koši zilām spirālēm, žilbinošs zelta pusmēness un zvaigznāji, kas attēloti kā starojoši elementi. Van Gogs gleznoja, vairākus mēnešus atrodoties ārstniecības iestādē pēc sabrukuma, kurā viņš ar skuvekli amputēja daļu savas auss plēves. Uzturoties slimnīcā, viņš gleznoja, radot gleznas, kas mijās ar depresīvām noskaņām.
8. Edvards Munks “The Scream” (“Kliedziens”) (1893) – Pašreizējā atrašanās vieta Munka muzejs
Iespējams, ka “Kliedziens”, ko var salīdzināt tikai ar Monu Lizu, ir slavenākais cilvēka tēls Rietumu mākslas vēsturē. Tā divdomīgā galvaskausa forma, izstieptās rokas, milzīgās acis, izplestās nāsis un ovālā mute ir iesakņojušās mūsu kopīgajā kultūras apziņā. Arī nereti spēļu automāti izmanto dažādu filmu, seriālu vai dziesmu tematiku, jo zina, ka cilvēki to novērtēs un atpazīs. Darba tematika atbilst tā laika Munka interesēm par attiecību, eksistences, nāves un baiļu tematiku.