Kodijs Rejs domāja, ka viņš ir pareizs un labs tētis. Viņš iegādājās bērniem visu ko viņi vēlējās, pavadīja ar viņiem ilgu laiku kopā, spēlējās ar viņiem. Viņš uzņēmās lielu daļu audzināšanas. Viņš mācīja bērniem pareizas manieres.
Viņš ļoti lielu uzmanību pievērsa tieši saviem bērniem, tādēļ viņš nolēma viesistabā uzstādīt video novērošanas kameru, kurā varētu redzēt ar ko viņa bērni nodarbojās, kad blakus nav pieaugušā.
Parasti tur nekas neatļauts nebija redzams. Bērni nenojauta, ka tiek novēroti un tēvs tikmēr sekoja līdzi viņu audzināšanai. Reiz skatoties kameras ierakstu Kodijs ieraudzīja kaut ko dīvainu un uz brīdi samulsa.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā