Šī gada 15. un 16.septembrī Rīgā norisināsies pirmais Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu forums, kurā piedalīsies Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu vadītāji un eksperti, lai pārrunātu iestāžu stratēģiskās attīstības virzienus un trīspusējās sadarbības iespējas.
Organizējot pirmo Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu forumu, Valsts kontrole uzsver sadarbības nozīmi trīs kaimiņvalstu starpā un aicina izveidot ilgtermiņa sadarbības platformu, kur koordinēti dalīties ar zināšanām un pieredzi. Plānots, ka forums turpmāk notiks reizi gadā kādā no Baltijas valstīm.
“Baltijas valstu augstākās revīzijas iestādes tradicionāli ir cieši sadarbojušās, ņemot vērā kopīgos mērķus un uzdevumus, tomēr pēdējos gados visbiežāk īstenota divpusēja, nevis trīspusēja sadarbība. Pērn, tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas valsts kontrolieriem un pārrunājot iespējamo iestāžu sadarbības paplašināšanu, radās iecere par kopīgu Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu forumu, dibinot fundamentāli jaunu platformu koordinētai ideju un pieredzes apmaiņai starp visām trīs valstīm.
Mūsu iestādēm ir milzīgs potenciāls celt reģiona konkurētspēju, izveidojot savstarpēju tīklu, ar kura starpniecību kopīgi risināt aktuālos revīzijas iestāžu izaicinājums, identificēt labākos piemērus un dalīties ar šo pieredzi starptautiskā mērogā,” uzsver valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Foruma pirmajā dienā plānotas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu vadītāju prezentācijas un dalībnieku diskusijas par iestāžu stratēģiskajām prioritātēm un izaicinājumiem 2022.-2023.gadam, kā arī iestāžu un revīziju darba prioritāšu definēšanu, ņemot vērā aktualitātes un ārkārtas situācijas.
Foruma dalībnieki pārrunās iestādēm stratēģiski svarīgos jautājumus saistībā revīziju tēmu izvēli, revīziju resursu plānošanu un salīdzinošās novērtēšanas prakses izmantošanu revīziju darbā. Darba kārtībā iekļautas divas ekspertu jeb revidentu līmeņa pieredzes apmaiņas diskusijas par revīziju darbu mežsaimniecības un infrastruktūras jomās, t.sk., pārrunājot revīziju rezultātus par mežu resursu aizsardzību, centralizētās siltumapgādes novērtējumu, valsts autoceļu finansēšanas ilgtspēju, pašvaldību infrastruktūras objektu efektivitāti un ilgtspējas principiem.
Foruma otrajā dienā Baltijas valstu delegācijas pārrunās jautājumus par Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un izaicinājumiem, ar kādiem valstis saskaras, sagatavojot un īstenojot nacionālos ANM plānus, kā arī augstāko revīzijas iestāžu lomu šo plānu novērtēšanā. Noslēgumā dalībnieki apspriedīs turpmākās trīspusējās sadarbības iespējas, t.sk. iespējamās sadarbības jomas un kopīgo revīziju tēmas.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023.gada 16.augustā Valsts kontroles likumam apritēs 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918.gada 2.decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm.
Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.