Un tagad izrādās, ka mūsu atvasei nav pietiekami daudz vietas. Viņš uzskata, ka savā vecumā dzīvot kopā ar vecākiem ir slikts risinājums. Tāpēc viņš sāka mūs vedināt uz to, lai apmainām savu divistabu mitekli. Nestrīdos, mūsu dzīvoklis ir ļoti labā stāvoklī, bet divus normālus vienistabas dzīvokļus apmaiņā pret to nevar iegūt.. Ja būtu bijis trīsistabu dzīvoklis, tad cita lieta.
Tēvs kategoriski atteicās pieņemt dēla piedāvājumu. Viņš ir vecā kaluma cilvēks un uzskata, ka šajā vecumā ir laiks pašam nopelnīt dzīvokli, nevis terorizēt vecākus. Tad dēls mums sarīkoja milzu skandālu. Viņš teica, ka normāli vecāki viņam nodrošinātu piemērotus dzīvošanas apstākļus, bet mēs vienkārši esam neveiksminieki un ubagi. Turklāt viņš nemaz neesot lūdzis nākt šajā pasaulē. Jūs, vecāki, varējāt padomāt, pirms es piedzimu, asarām acīs stāsta Jāņa mamma.
Tagad mēs ar dēlu nerunājam. Vīrs saka, ka tā ir īslaicīga parādība, un drīz Jānis izbeigs “kačāt savas pravas”, bet es joprojām maldos minējumos. Varbūt viņam tiešām ir taisnība, pauž puiša māte.
Lasi arī: “Mirušie ir jāliek maisos… Morāli tas ir ļoti smagi …” Liepājniece stāsta par darbu morgā Itālijā
Galu galā mēs paši dēlu esam laiduši šajā pasaulē, tāpēc vajadzēja padomāt par visu, nevis atstāt viņa likteņa žēlastībā, kad viņš kļūs pieaudzis. No otras puses, mēs viņam jau esam devuši visu, ko varam. Jānim ir divdesmit trīs gadi, nevis trīs. Šajā vecumā ir pilnīgi iespējams sākt īrēt dzīvokli, nevis pieprasīt mājokli no vecākiem.
Turklāt neviens viņu neizraida no savas istabas – dzīvo uz urrā! Jānis pat nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, atbildība nulles līmenī.
Vai vecākiem ir taisnība, ka atteica dēlam mainīt dzīvokli? Kā domā Tu? Raksti komentāros!
Avots: chudesa.site
Comments are closed.