Un tagad izrādās, ka mūsu atvasei nav pietiekami daudz vietas. Viņš uzskata, ka savā vecumā dzīvot kopā ar vecākiem ir slikts risinājums. Tāpēc viņš sāka mūs vedināt uz to, lai apmainām savu divistabu mitekli. Nestrīdos, mūsu dzīvoklis ir ļoti labā stāvoklī, bet divus normālus vienistabas dzīvokļus apmaiņā pret to nevar iegūt.. Ja būtu bijis trīsistabu dzīvoklis, tad cita lieta.
Tēvs kategoriski atteicās pieņemt dēla piedāvājumu. Viņš ir vecā kaluma cilvēks un uzskata, ka šajā vecumā ir laiks pašam nopelnīt dzīvokli, nevis terorizēt vecākus. Tad dēls mums sarīkoja milzu skandālu. Viņš teica, ka normāli vecāki viņam nodrošinātu piemērotus dzīvošanas apstākļus, bet mēs vienkārši esam neveiksminieki un ubagi. Turklāt viņš nemaz neesot lūdzis nākt šajā pasaulē. Jūs, vecāki, varējāt padomāt, pirms es piedzimu, asarām acīs stāsta Jāņa mamma.
Tagad mēs ar dēlu nerunājam. Vīrs saka, ka tā ir īslaicīga parādība, un drīz Jānis izbeigs “kačāt savas pravas”, bet es joprojām maldos minējumos. Varbūt viņam tiešām ir taisnība, pauž puiša māte.
Lasi arī: “Mirušie ir jāliek maisos… Morāli tas ir ļoti smagi …” Liepājniece stāsta par darbu morgā Itālijā
Galu galā mēs paši dēlu esam laiduši šajā pasaulē, tāpēc vajadzēja padomāt par visu, nevis atstāt viņa likteņa žēlastībā, kad viņš kļūs pieaudzis. No otras puses, mēs viņam jau esam devuši visu, ko varam. Jānim ir divdesmit trīs gadi, nevis trīs. Šajā vecumā ir pilnīgi iespējams sākt īrēt dzīvokli, nevis pieprasīt mājokli no vecākiem.
Turklāt neviens viņu neizraida no savas istabas – dzīvo uz urrā! Jānis pat nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, atbildība nulles līmenī.
Vai vecākiem ir taisnība, ka atteica dēlam mainīt dzīvokli? Kā domā Tu? Raksti komentāros!
Avots: chudesa.site
Tā ir,ka ļauj jau no bērnības “kačāt savas pravas”-tādu “pateicību”” arī saņem vecumdienās !!!!
Nu ko, izaudzinājuši nepateicīgu parazītu, visu vienmēr saņēmis par velti un gatavu.
Tikai pie darba lai pelna lilelo rubuli un d,zivo zali
Ok, ja nekas no tā, ko vecāki ir devuši savu iespēju robežās nav labi, lai dzīvo atsevišķi, īrē vai ņem kredītu un pērk savus “apartamentus”, kvai 5-istabu vonu, pelna to savu ” lielo rubčiku” un pierāda vecākiem, ka nav nekāds “memītis”, bet īsts “vecis”.
Man arī bija līdzīgi… Es pateicu- dēls, man vienam pēc šķiršanās bija jūs abi ar māsu jauzaudzina, visi komunālie, pulciņi, ekskursijas, institūti un kabatas naudas jāapmaksāja un nevienam no jums neinteresēja kur un kā es to visu sapelnu… Ja Tev nav labi, vari izvēlēties kur un kā dzīvot un kad Tev būs tikpat cik man tagad, paskatīsimies, ko Tu būsi sasaniedzis un vai Tev būs kkas vairāk kā man un tad parunāsim.
Muma bija ’90, 3 naudas maiņas un bardaks valstī… Paskatīsimies, kādas klizmas Tev būs jāpiedzīvo, šajā laikā…. Ja arī Tev varbūt būs kkas vairāk materiālā ziņā, vai Tu būsi tas, pie pie kura var nākt pēc padoma un palīdzības jebkurā laikā un ar kura viedokli un padomu rēķināsies un būsi autoritāte?
”Visu dzīvi ieguldījām dēlā” – nevajadzēja VISU DZĪVI ieguldīt, bet tieši otrādi – rādīt un mācīt dēlam, kā dzīve veidojas atkarībā no cilvēka darba, un noteikti vajadzēja iesaistīt dēlu dzīves veidošanā un darbos, nevis radīt viņam siltumnīcas apstākļus. Un protams, obligāti vajadzēja dēlu mudināt pēc trešā kursa (ja viņš gribēja turpināt mācības maģistra grādam) meklēt darbu kaut vai uz pusslodzi izvēlētajā profesijā. Bet dēla lutināšana ar kabatas naudām, protams, stimulē parazītisku domāšanas veidu. Un ar laiku cilvēks pie tā pierod un sāk pieprasīt arvien vairāk.
Puiku pie darba tas labakas zales macies amatu un pelni lielo rubli bus apmierinatd ko nopelnisi to teresi
Praktiski piekrītu visiem,kuri komentēja.Jo diemžēl esam izaudzinājuši paaudzi–a man vajag. A jauneklis bez datora klaviatūras spaidīšanas neko nemāk. Nu jauneklis ir tik kruts,tad pierādi,ka viņa vecāki ir dumi,nopērc sev mītnes vietu un ttt…
Bērniemdarbs jāmāca no mazotnes.Mēs arī bijām “vidusmēra” ģimene ar 3 bērniem. Kad dēls sāka mācīties arodskolā un saņemt stipendiju, ierosināju viņam daļu maksāt “kopējā katlā”; un dažus drēbju gabalus pirkt pašam, bet meitas strādāja gan Jauno Naturālistu Stacijā, gan ravēja siltumnīcās, gan pašu dārzā; vidusskolas laikā vasaras brīvdienās arī bērnu dārzā par auklītēm. Ne jau aiz trūkuma, bet, lai apzinātos, ka “nekas no gaisa nekrīt”. Cilvēkam jau no mazotnes jāpierod pie darba, lai neizaugtu par “liekēdi”!!!!! Ir jau saprotams – vienīgajam bērnam visu to labāko! Bet ko viņš sasniedzis saviem spēkiem? Kāds viņa ieguldījums “nabago” vecāku budžetā?
Var jau parmest vecakiem,ka nepareizi darija ,bet ,kas gan vecakus macija-ka audzinat ? 23 gadu vecuma jaunam virietim pasam ir lemums japienem nevis jagaida ko vecaki iedos un tuksa plurkstesana par to ,ka neesmu prasijies pasauleir infantila viriesa pazime.Ko tad darit? Ko dara dzivnieku pasaule ,kad jaunulis ir pieaudzis?Izmet no ligzdas.
jus ko slimi mudaku vampiru esat uzaudzinajusi.ja esat nabagi neveiksminieki.tak lai rada kads veiksminieks ir un neatbalstit materiali
Netaisos nevienam pārmest.Tas ir tikai normāli,ka vecāki gribēja dēlam dot visu labāko.Tikai dēlam laikam nav ieaudzināta sapratne,ko tas prasījis no vecākiem.Man ir divi pieauguši dēli.Viņi ir piedzīvojuši arī grūtus laikus,kad bijām ar minimāliem iztikas līdzekļiem.Bērni nekad man nav neko pārmetuši.Jutu,ka viņi to visu sāpīgi pārdzīvo.Ar sarunām tikām tiem pārdzīvojumiem pāri.Mīliet savus bērnus,bet neļaujiet “kāpt sev uz galvas”.Lai jums viss izdodas@
Dzive savu it ka rada .jo viens berns nav berns vajag 2,3 berninus .tad nav ta egoisma vieglak ir bernam un vecakiem….