Vecāku skarbā pieredze. Visu dzīvi ieguldījām dēlā, tagad viņš mūs apsaukā par ubagiem un neveiksminiekiem

Man ir četrdesmit gadu, mans vīrs ir piecus gadus vecāks. Mēs dzīvojam saskanīgā laulībā. Izaudzinājām dēlu Jāni, kuram nesen apritēja divdesmit trīs gadi.

Nesen mūsu atvase paziņoja, ka vēlas dzīvot atsevišķi. Mums nekas pret to nebija iebilstams – puisis ir pilngadīgs, pienācis laiks sākt savu dzīvi. Tikai izrādās, ka savu personisko dzīvi Jānis ir nolēmis veidot tikai uz mūsu, vecāku, rēķina. Viņš nevēlas dzirdēt mūsu priekšlikumus par dzīvokļa īrēšanu. Tā vietā viņš pieprasa, lai mēs viņam nopērkam vienistabas dzīvokli.

Mēs nekad neesam pelnījuši miljonus, vienmēr dzīvojām atbilstoši līdzekļiem. Jānis bija paēdis, labi ģērbies, valkāja tikai ārvalstu firmu apģērbu. Viņam vienmēr tika izsniegta kabatas nauda, mēs nekad nežēlojām līdzekļus dažādiem pulciņiem un papildu nodarbībām. Ar mūsu palīdzību dēls iestājās arī universitātē: gatavojāmies iestājeksāmeniem kopā ar labākajiem privātskolotājiem.

Lasi arī: VIDEO: “Latvijā uzliesmojums vēl ir priekšā. Būs tikai trakāk.” Profesore paziņo nepatīkamas ziņas

Mums ir savs divistabu dzīvoklis. Kopš bērnības dēlam bija atsevišķa istaba, kurā viņš lieliski pavadīja laiku. Neviens nekad viņam netraucēja: ja gribi, aicini ciemos draugus, ja gribi – meiteni. Dēls pats ar nelielu tēva palīdzību veica savas istabas remontu un labiekārtošanu, stāsta puiša māte.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Spread the love

COMMENTS

  • <cite class="fn">Inese</cite>

    Tā ir,ka ļauj jau no bērnības “kačāt savas pravas”-tādu “pateicību”” arī saņem vecumdienās !!!!

  • <cite class="fn">Inta</cite>

    Nu ko, izaudzinājuši nepateicīgu parazītu, visu vienmēr saņēmis par velti un gatavu.

  • <cite class="fn">Anonīms</cite>

    Tikai pie darba lai pelna lilelo rubuli un d,zivo zali

  • <cite class="fn">Arno</cite>

    Ok, ja nekas no tā, ko vecāki ir devuši savu iespēju robežās nav labi, lai dzīvo atsevišķi, īrē vai ņem kredītu un pērk savus “apartamentus”, kvai 5-istabu vonu, pelna to savu ” lielo rubčiku” un pierāda vecākiem, ka nav nekāds “memītis”, bet īsts “vecis”.
    Man arī bija līdzīgi… Es pateicu- dēls, man vienam pēc šķiršanās bija jūs abi ar māsu jauzaudzina, visi komunālie, pulciņi, ekskursijas, institūti un kabatas naudas jāapmaksāja un nevienam no jums neinteresēja kur un kā es to visu sapelnu… Ja Tev nav labi, vari izvēlēties kur un kā dzīvot un kad Tev būs tikpat cik man tagad, paskatīsimies, ko Tu būsi sasaniedzis un vai Tev būs kkas vairāk kā man un tad parunāsim.
    Muma bija ’90, 3 naudas maiņas un bardaks valstī… Paskatīsimies, kādas klizmas Tev būs jāpiedzīvo, šajā laikā…. Ja arī Tev varbūt būs kkas vairāk materiālā ziņā, vai Tu būsi tas, pie pie kura var nākt pēc padoma un palīdzības jebkurā laikā un ar kura viedokli un padomu rēķināsies un būsi autoritāte?

  • <cite class="fn">Izaudzinājām labu dēlu.</cite>

    ”Visu dzīvi ieguldījām dēlā” – nevajadzēja VISU DZĪVI ieguldīt, bet tieši otrādi – rādīt un mācīt dēlam, kā dzīve veidojas atkarībā no cilvēka darba, un noteikti vajadzēja iesaistīt dēlu dzīves veidošanā un darbos, nevis radīt viņam siltumnīcas apstākļus. Un protams, obligāti vajadzēja dēlu mudināt pēc trešā kursa (ja viņš gribēja turpināt mācības maģistra grādam) meklēt darbu kaut vai uz pusslodzi izvēlētajā profesijā. Bet dēla lutināšana ar kabatas naudām, protams, stimulē parazītisku domāšanas veidu. Un ar laiku cilvēks pie tā pierod un sāk pieprasīt arvien vairāk.

    • <cite class="fn">Marijs puik</cite>

      Puiku pie darba tas labakas zales macies amatu un pelni lielo rubli bus apmierinatd ko nopelnisi to teresi

  • <cite class="fn">Edmunds</cite>

    Praktiski piekrītu visiem,kuri komentēja.Jo diemžēl esam izaudzinājuši paaudzi–a man vajag. A jauneklis bez datora klaviatūras spaidīšanas neko nemāk. Nu jauneklis ir tik kruts,tad pierādi,ka viņa vecāki ir dumi,nopērc sev mītnes vietu un ttt…

  • <cite class="fn">Laima Tokareva</cite>

    Bērniemdarbs jāmāca no mazotnes.Mēs arī bijām “vidusmēra” ģimene ar 3 bērniem. Kad dēls sāka mācīties arodskolā un saņemt stipendiju, ierosināju viņam daļu maksāt “kopējā katlā”; un dažus drēbju gabalus pirkt pašam, bet meitas strādāja gan Jauno Naturālistu Stacijā, gan ravēja siltumnīcās, gan pašu dārzā; vidusskolas laikā vasaras brīvdienās arī bērnu dārzā par auklītēm. Ne jau aiz trūkuma, bet, lai apzinātos, ka “nekas no gaisa nekrīt”. Cilvēkam jau no mazotnes jāpierod pie darba, lai neizaugtu par “liekēdi”!!!!! Ir jau saprotams – vienīgajam bērnam visu to labāko! Bet ko viņš sasniedzis saviem spēkiem? Kāds viņa ieguldījums “nabago” vecāku budžetā?

  • <cite class="fn">Mikelsons</cite>

    Var jau parmest vecakiem,ka nepareizi darija ,bet ,kas gan vecakus macija-ka audzinat ? 23 gadu vecuma jaunam virietim pasam ir lemums japienem nevis jagaida ko vecaki iedos un tuksa plurkstesana par to ,ka neesmu prasijies pasauleir infantila viriesa pazime.Ko tad darit? Ko dara dzivnieku pasaule ,kad jaunulis ir pieaudzis?Izmet no ligzdas.

  • <cite class="fn">Anonīms</cite>

    jus ko slimi mudaku vampiru esat uzaudzinajusi.ja esat nabagi neveiksminieki.tak lai rada kads veiksminieks ir un neatbalstit materiali

  • <cite class="fn">Dagnija</cite>

    Netaisos nevienam pārmest.Tas ir tikai normāli,ka vecāki gribēja dēlam dot visu labāko.Tikai dēlam laikam nav ieaudzināta sapratne,ko tas prasījis no vecākiem.Man ir divi pieauguši dēli.Viņi ir piedzīvojuši arī grūtus laikus,kad bijām ar minimāliem iztikas līdzekļiem.Bērni nekad man nav neko pārmetuši.Jutu,ka viņi to visu sāpīgi pārdzīvo.Ar sarunām tikām tiem pārdzīvojumiem pāri.Mīliet savus bērnus,bet neļaujiet “kāpt sev uz galvas”.Lai jums viss izdodas@

  • <cite class="fn">Anonīms</cite>

    Dzive savu it ka rada .jo viens berns nav berns vajag 2,3 berninus .tad nav ta egoisma vieglak ir bernam un vecakiem….

Pievienot komentāru