Frīdrihs Mercs savā vizītē Briselē vēršas pret kopīgu ES parādu politiku

Jaunais Vācijas federālais kanclers Frīdrihs Mercs savā pirmajā vizītē Briselē kopš stāšanās amatā sniedza nepārprotamu vēstījumu.

“Tas nevar kļūt par likumu, ka mēs iekrītam parādos ES līmenī,” viņš paziņoja.

Atsevišķās preses konferencēs ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Kostu Vācijas līderis neradīja šaubas par savu viedokli par 27 dalībvalstu kopīga parāda emisiju, kā to darīja bloks 2020. gadā, lai izveidotu 750 miljardu eiro vērto COVID atgūšanas fondu.

Kopš šīs revolucionārās pieredzes arvien lielāka valstu grupa ir izvirzījusi ideju atkārtot modeli, lai savāktu naudu neskaitāmām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras Eiropa, tostarp pakāpeniska konkurētspējas zaudēšana, cīņa pret klimata pārmaiņām, pakāpeniska Krievijas energoresursu pārtraukšana un pēdējā laikā militāro izdevumu palielināšana.

Marta sākumā fon der Leiena nāca klajā ar plānu “Gatavība 2030”, lai ieguldītu līdz 800 miljardus eiro ES pārbruņošanā un atturēšanas veidošanā. Plāns paredz 150 miljardu eiro aizdevumus ar zemām procentu likmēm, kurus atmaksās tikai tās dalībvalstis, kuras tos pieprasīs. Pārējo naudas daļu paredzēts iegūt, īslaicīgi atvieglojot fiskālos noteikumus un īstenojot jaunas iniciatīvas ar privāto sektoru.

Piektdien Mercs aizstāvēja nepieciešamību izmantot finanšu tirgus, lai palielinātu militāros izdevumus, taču brīdināja par pieejas attiecināšanu uz citām politikas jomām. Pirms stāšanās amatā konservatīvo līderis vadīja konstitūcijas grozījumus, lai aizsardzības un drošības izdevumus, kas pārsniedz 1% no IKP, atbrīvotu no tā dēvētās “parādu bremzes” Vācijā.

“Mēs visā pasaulē saskaramies ar krīzēm un izaicinājumiem, kas kļūst arvien pastāvīgāki un kurus nevar izmantot par pamatu pastāvīgam kopējam Eiropas parādam,” sacīja kanclere, runājot blakus Kostai.

Vēlāk kopā ar fon der Leienu viņš atkārtoja savu agrāko vēstījumu.

“Var būt ārkārtēji apstākļi, piemēram, COVID pandēmijas laikā. Un vēl viena situācija, kurā pašlaik atrodamies, ir mūsu aizsardzības spēju uzkrāšana,” viņš teica. “Taču tam vajadzētu palikt izņēmumam, lai Eiropas Savienība nonāktu parādos.”

Mercs arī pauda bažas par slogu, ko turpmāki valsts izdevumi uzliks dalībvalstīm, no kurām dažas jau pārsniedz 100% parāda attiecību pret IKP.

“Es domāju, cik lielā mērā būs iespējama ne tikai parāda, bet arī procentu likmju refinansēšana. Mēs nevaram iedziļināties nebeidzamās parādu spirālēs,” viņš teica.

“Mums ir jāmeklē kopīgi risinājumi, taču tas nav tikai naudas jautājums. Tas ir arī efektivitātes jautājums,” viņš piebilda, aicinot kā alternatīvas metodes izmantot regulējuma vienkāršošanu, standartizāciju un apjomradītus ietaupījumus.

Debates par parādu sāksies ar pilnu jaudu, kad Komisija nāks klajā ar savu priekšlikumu ES budžetam 2028.–2032. gadam, kas ieviesīs pilnīgi jaunu aploksni uzkrātā parāda atmaksai no COVID atgūšanas fonda. Tiek lēsts, ka atmaksas apjoms ir ievērojams, sākot no 13 miljardiem eiro līdz 15 miljardiem eiro gadā līdz 2058. gadam.

Komisijas prezentācija, kas gaidāma līdz šī gada beigām, izraisīs ilgstošas, sarežģītas un, iespējams, sprādzienbīstamas debates starp dalībvalstīm.

Piemēram, Spānija ir iesniegusi vērienīgu priekšlikumu palielināt bloka budžetu no pašreizējiem 1,2 triljoniem eiro līdz 2 triljoniem eiro, izmantojot kopējo parādu kā instrumentu. Tikmēr Baltijas valstis, Polija un Grieķija aicinājušas piešķirt dotācijas