Ārstu kļūda mums izvērsās par vēl viena ģimenes locekļa parādīšanos

Vai ilgi, vai neilgi… Mans dēls no rītiem sāka žēloties par spēcīgu vājumu un galvas reiboņiem. Sāku mērīt viņam pulsu un spiedienu. Pulss no rītiem vienmēr bija paātrināts, aptuveni 130 sitieni minūtē.

Tajā laikā vietējā bērnu slimnīcā veica medicīnisko pārbaudi, mēs pierakstījāmies. Pēc medicīniskās pārbaudes rezultātiem mums izsniedza talonu pie kardiologa, kurš mūs nosūtīja uz izmeklēšanu. Mums veica EKG, EhoKG un pēc nedēļas gājām pie ārsta pēc rezultātiem.

Ārsts man tiešā tekstā paziņoja, ka mums viss ir slikti, un pajautāja, vai ģimenē ir konstatēta agrīna nāve vīriešiem līdz 30 gadiem. Varbūt arī tādi ir bijuši, bet vismaz es par tiem neko nezināju. Teica, ka pagaidām operācija vēl nav vajadzīga, bet dēlu nepieciešams pastāvīgi novērot un sekot līdzi viņa “speciālajai” dienas kārtībai.

Diagnoze tika noteikta sekojoša: Aneirisma MJP perimembranozajā nodaļā (aptuveni 1 cm). Tālāk ārsts paziņoja, ka mums ir ļoti paveicies, un slimība tikusi diagnosticēta.

Dēlam ir 12 gadi, vecums, kad ir jātrako un jāstaigā apkārt. Viņš gāja sporta skolā, kurai tagad bija uzlikts trekns “nē”. Fizkultūras grupa skolā ir sagatavošanas, bez normatīvu eksāmena. Televizors, planšete, telefons – ierobežota izmantošana līdz 1 stundai dienā. Nekādas emocionālas slodzes utt.

Dēls sāka rīkot man histērijas, ka neārstēsies, tad jau labāk nomirt. Bija ļoti grūti. Bet tad man galvā ienāca doma, vai nevajadzētu mums iegādāties suni? Rūpēs par savu jauno draugu, dēls aizmirstu par savām mīļotajām datorspēlēm. (Cik gan es esmu naiva!)

Es šo ideju izteicu dēlam un pēc pāris stundām mēs braucām izvēlēties kucēnu. Mazulīši bija tikai 2 nedēļas jauni, un savu mazulīti mēs paņēmām tad, kad viņai bija 1 mēnesis. Es neesmu liela suņu mīlētāja, jo īpaši dzīvoklī, tāpēc tas viss man bija liels pārbaudījums. Man likās, ka pat kāpņutelpā smird pēc suņa. Draudzene jūsmoja par mūsu Milku (tā mēs nosaucām mūsu plankumaino brīnumu). Bet es raucu degunu nesapratnē, kā var tik ļoti mīlināties ar suni. Mila, protams, par savu saimnieku izvēlējās tieši mani, un neatlaidīgi līda pie manis mīlināties. Un es ar viņu noņēmos kā ar mazu bērniņu.

Šķir nākošo lapu un uzzini kas notika tālāk

Spread the love

Pievienot komentāru