Savukārt, runājot par ministrijas piedāvājumu izmaksāt 200 eiro tai pensionāru daļai, kuru pensijas nav augstākas vai ir vienādas ar maznodrošinātās mājsaimniecības slieksni 2022. gadā – 436 eiro apmērā – ministrs skaidroja, ka to kā “13. pensiju” varētu izmaksāt gada beigās, decembrī. Arī šo jautājumu valdībā vakar vienojās skatīt, veidojot nākamā gada budžetu.
Eglītis pauda, ka no premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) saņemtais uzdevums bija lūkoties tāda atbalsta virzienā, kas ir mērķēts.
“Nevaram maksāt visiem, kā tas bija iepriekšējās reizēs,”
pauda Eglītis, norādot, ka plašus pabalstus valsts vairs nevar atļauties, tāpēc mērķtiecīgāk jāsasniedz tās iedzīvotāju grupas, kurām objektīvi klājas grūtāk.
Viņš atgādināja arī par ieceri šogad indeksēt pensijas ātrāk, proti, septembrī, nevis oktobrī. Ministra vērtējumā, “pateicoties inflācijai”, šogad indeksācijas koeficients būšot samērā liels un ieguvums būšot “jūtams”.
Pensiju ātrāku indeksāciju ministrs sauca par vienkāršāko un ātrāko mehānismu, kas neprasa papildu izdevumus un IT sistēmu pielāgošanu.
Lasi arī: Ksenija Sobčaka: “Maksima Galkina liktenis praktiski jau ir izlemts”
Tāpat viņš atgādināja, ka aizvien līdz gada beigām ir spēkā mājokļa pabalsts mājsaimniecībām, bet no 1. jūlija stāsies spēkā jau iepriekš paredzētais neapliekamā minimuma kāpums līdz 500 eiro strādājošajiem un pensionāriem.
Lūk video:
KONTEKSTS:
Valdība plāno izstrādāt mērķētu atbalsta mehānismu tiem, kam šajā laikā tas nepieciešams, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu martā norādīja premjers, vēsta LETA. Viņš pauda, ka tas tiks sniegts papildus jau apstiprinātajam un spēkā esošajam 450 miljonu eiro atbalstam energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.
2021./2022. gada ziemas sezonā vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē apkures izmaksas. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.
Labklājības ministrija gatavo arī grozījumus normatīvajos aktos, lai no 2023. gada 1. janvāra palielinātu minimālos ienākumu sliekšņus un turpmāk to darītu reizi gadā, nevis trīs gados. Tas attiektos uz minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumiem.
[…] Būtiski cels minimālo algu: Ministrs atklāj, cik liela minimālā alga Latvijā varētu būs jau … […]