Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izteikusies par jautājumu, kurš satrauc daudzus iedzīvotājus arī Latvijā – par to, vai Krievija Ukrainā varētu izmantot taktiskos kodolieročus.
CIP pašlaik nesaskata nekādas pazīmes, ka Krievija Ukrainas karā gatavotos laist darbā taktiskos kodolieročus, sestdien paziņojis CIP direktors Viljams Bērnss.
“Mēs kā izlūkdienests nesaskatām praktiskus pierādījumus, ka Krievija plānotu izvērst vai pat lietot taktiskos kodolieročus,” viņš izteicies laikraksta “Financial Times” rīkotā konferencē.
Vienlaikus Bērnss uzsvēris, ka, “ņemot vērā zināmu ieroču žvadzināšanu, kas dzirdēta no Krievijas vadības”, pret šo jautājumu nedrīkst izturēties vieglprātīgi.
Lasi arī: Latvijas armija joprojām izmanto vecos čekas tankus, bet tuvākā nākotnē plānotas lielas izmaiņas
CIP direktors arī sacījis, ka, viņaprāt, Putins “neuzskata, ka var atļauties zaudēt” karā Ukrainā un ka Ukrainas spēku pretošanās viņu neattur, jo “viņš ir licis tik lielas likmes uz izvēlēm, kādas viņš izdarījis, lai sāktu šo iebrukumu”.
“Es domāju, ka viņš pašlaik ir pārliecināts, ka, palielinot pūliņus, tomēr varēs gūt panākumus,” teicis Bērnss.
Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Kremlis noteica augstu trauksmes gatavību savos kodolspēkos un Maskava vairākkārt draudējusi ar iespējamību, ka karadarbība Ukrainā varētu izvērsties kodolkonfliktā.
Kā norāda novērotāji, pēdējo dienu laikā Krievijas valsts telekanāli centušies mīkstināt sabiedrības attieksmi pret kodolieročiem.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sestdien intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” nosodījis Maskavas kodolretoriku, bet piebildis, ka alianse kopš kara sākuma nav pamanījusi nekādas pāmaiņas Krievijas kodolstratēģijā un tai nav norāžu par augstāku Krievijas kodolarsenāla gatavības līmeni.
“Mēs esam dzirdējuši no Krievijas draudīgu kodolretoriku. Tas ir nepārdomāti un bezatbildīgi. Kodolkarā nav iespējams uzvarēt un to nevajadzētu sākt – arī Krievijai nē,” viņš paziņojis.
Aprīļa vidū Bērnss izteicās, ka Krievijas neveiksmes Ukrainā varētu pamudināt prezidentu Vladimiru Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, bet arī tobrīd viņš atzina, ka Vašingtonai “nav īpaši daudz praktisku pierādījumu” par kaut kādu satraucošu notikumu attīstību šajā virzienā.