Eiropas Komisija vēlas stimulēt Eiropas ekonomiku, novirzot ES iedzīvotāju ietaupījumus investīcijām, lai saglabātu konkurētspēju pasaulē.
Eiropas Komisija pirmdien nāca klajā ar plānu, kā līdz pat 10 triljoniem eiro banku noguldījumu visā blokā labāk novirzīt tik ļoti nepieciešamajiem stratēģiskajiem ieguldījumiem.
“Pašlaik pārāk maz Eiropas iedzīvotāju gūst pienācīgu peļņu no saviem grūti nopelnītajiem uzkrājumiem, vismaz ne vienkāršā un rentablā veidā,” žurnālistiem Briselē sacīja ES finanšu pakalpojumu komisāre Marija Luisa Albakerka. “Tas ir nožēlojami un ir zaudējums mums visiem,” viņa piebilda.
Kapitāla ES netrūkst: Eiropas mājsaimniecības ik gadu uzkrāj 1,4 triljonus eiro salīdzinājumā ar 800 miljardiem eiro ASV – tomēr 300 miljardi eiro no šiem Eiropas uzkrājumiem katru gadu nonāk tirgos ārpus ES.
Ierosinātās Uzkrājumu un ieguldījumu savienības (SIU) mērķis ir risināt šo neizmantoto iespēju problēmu, uzlabojot uzkrājumu novirzīšanu produktīviem ieguldījumiem, lai atraisītu visu bloka kapitāla tirgu potenciālu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
“Mūsu mērķim ir jābūt, lai ieguldījumi Eiropā kļūtu par pašsaprotamu izvēli, radot apstākļus, kas ļautu piedāvāt pievilcīgas iespējas, konkurētspējīgu peļņu un zemus šķēršļus,” apgalvoja Albakerka.
Pagājušajā gadā Mario Dragi nozīmīgā ziņojumā par konkurētspēju brīdināja, ka ES līdz 2030. gadam būs nepieciešami vismaz 750-800 miljardi eiro gadā, lai saglabātu konkurētspēju salīdzinājumā ar tādiem pasaules mēroga dalībniekiem kā ASV un Ķīna.
“Mēs esam sasnieguši punktu, kad bez rīcības mums nāksies vai nu apdraudēt mūsu labklājību, vai vidi, vai brīvību,” pagājušā gada septembrī sacīja bijušais Itālijas premjerministrs, aicinot dalībvalstis ātri reaģēt, lai globālajā arēnā nepaliktu novārtā.
Tomēr ar publisko finansējumu vien nepietiks, lai sasniegtu bloka mērķus, tāpēc ES pēta veidus, kā vēl vairāk mobilizēt privāto kapitālu un atvieglot ES uzņēmumiem piekļuvi finansējumam.
Saskaņā ar Uzkrājumu un ieguldījumu savienību Komisija novērsīs šķēršļus, kas kavē apdrošinātājus, bankas un pensiju fondus ieguldīt pašu kapitālā.
Tā arī pārskatīs ES noteikumus par vērtspapīrošanu, “koncentrējoties uz uzticamības pārbaudi, pārredzamību un konsultatīvās uzraudzības prasībām bankām un apdrošinātājiem, jo tas atbrīvos banku resursus un ļaus labāk atbalstīt uzņēmumus,” teica komisārs.
ES arī paļaujas uz Eiropas Investīciju bankas grupu un valstu veicināšanas bankām, lai piesaistītu privātos investorus līdzfinansēt projektus, kas atbalsta bloka ekonomiku un politiskos mērķus.
Vienlaikus, samazinot neefektivitāti vienotajā tirgū un likvidējot regulatīvos un uzraudzības šķēršļus pārrobežu darbībai, tiks mēģināts palīdzēt uzņēmumiem paplašināt darbību visā ES.
“Eiropas uzņēmumi nespēj izmantot vienotā tirgus mēroga un sinerģijas priekšrocības. Tas ir dārgi un rada neizdevīgus konkurences apstākļus ES,” sacīja Albakerka.
ES banku nozare joprojām ir sadrumstalota un maza salīdzinājumā ar ASV lielāko banku tirgus vērtību. Piemēram, saskaņā ar Factset datiem JPMorgan ir lielāka nekā desmit lielāko Eiropas banku kopējā tirgus kapitalizācija.
Komisija arī plāno ieviest pasākumus, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem finanšu tirgus dalībniekiem visā ES, tostarp plašāku konverģences instrumentu izmantošanu un uzraudzības pienākumu pārdali starp valstu un ES līmeni.
Paziņojums ieinteresētajām personām ir izraisījis neviennozīmīgus signālus. Finance Watch galvenais ekonomists Tjerī Filiponāts uzskata, ka SIU ir 2020. gada kapitāla tirgu savienības mērķu “pārpakojums”.
“Privātais kapitāls nevar apmierināt Eiropas milzīgās investīciju vajadzības, jo īpaši klimata jomā. Bez pārdomām par publiskajām finansēm SIU nesniegs rezultātus,” teica Filiponāts, piebilstot, ka problēma ir dalībvalstu politiskās gribas trūkums.
Savukārt Eiropas Banku federācija uzskata, ka SIU ir daudz vairāk nekā zīmola maiņas pasākums, jo tā ir plašāka nekā ilgi apturētais kapitāla tirgu savienības projekts.
“Ideja (SIU) lielā mērā ir mudināt iedzīvotājus turpināt ieguldīt finanšu tirgos savas nākotnes labā un diversificēt, kā arī, visticamāk, ilgtermiņā gūt labāku peļņu pensijai,” Euronews sacīja Eiropas Banku federācijas izpilddirektora vietnieks Sebastjēns de Brūvers.