Februārī eirozonas inflācija samazinājusies, bet eiro vērtība vienalga krītas

Cenu spiediens visā eirozonā februārī tika samazināts, pastiprinot cerības, ka inflācija vienmērīgi atgriežas Eiropas Centrālās bankas 2% mērķa virzienā.

Saskaņā ar trešdien publicētajiem Eurostat datiem kopējā inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pagājušajā mēnesī pieauga par 2,3%, kas ir samazinājusies no 2,5% janvārī un zemāka par iepriekšējo aplēsi 2,4%.

Pamatinflācija, kas neietver enerģiju un pārtiku, samazinājās līdz 2,6% no 2,7% janvārī, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada janvāra.

No ES dalībvalstīm zemākā gada inflācija reģistrēta Francijā (0,9%), kam seko Īrija (1,4%) un Somija (1,5%). Visaugstākie rādītāji reģistrēti Ungārijā (5,7%), Rumānijā (5,2%) un Igaunijā (5,1%).

Mēneša griezumā visstraujāk inflācija pieauga Beļģijā, kas pieauga par 2,4%, kam sekoja Nīderlande (1,4%) un Igaunija (1,3%). Portugāle bija vienīgā valsts, kas piedzīvoja cenu kritumu (-0,1%), savukārt Grieķijā un Horvātijā patēriņa cenas saglabājās stabilas.

2025.gada februārī eirozonas inflācijā lielāko ieguldījumu veicināja pakalpojumi (+1,66 procenti), sekoja pārtika, stiprie dzērieni un tabaka (+0,52 pp), neenerģijas rūpniecības preces (+0,14 pp) un enerģija (+0,01 pp).

Investoru noskaņojums par inflāciju joprojām ir piesardzīgs

Neskatoties uz inflācijas rādītāju samazināšanos, investoru gaidas par turpmākajām cenu tendencēm joprojām ir mērenas. Jaunākā Bank of America fondu pārvaldnieku aptauja liecina, ka tikai 7% Eiropas investoru sagaida zemāku inflāciju eirozonā nākamā gada laikā, kas ir vājākais noskaņojums kopš 2022. gada aprīļa.

Tikmēr 53% aptaujāto Eiropas investoru uzskata, ka jaunajai Trampa administrācijai būs negatīva ietekme uz globālo izaugsmi, bet pozitīva ietekme uz inflāciju.

Eiropas tirgi reaģē arī uz Vācijas nesen paziņotajiem fiskālajiem stimuliem un paplašinātajiem Eiropas aizsardzības izdevumiem, kas abi tiek uzskatīti par potenciāliem izaugsmes katalizatoriem. Ievērojami 70% aptaujāto investoru uzskata Vācijas fiskālos stimulus kā visticamāko spēcīgākas Eiropas ekonomikas ekspansijas virzītājspēku.

Tirgus reakcijas

Eiro kurss trešdien nokritās par 0,4%, noslīdot zem 1,09 līmeņa attiecībā pret dolāru pirms cieši skatītās Federālās atklātā tirgus komitejas (FOMC) sanāksmes vēlāk šajā dienā.

Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma saglabās savu bāzes procentu likmi 4,25-4,5% diapazonā, savukārt priekšsēdētājs Džeroms Pauels, visticamāk, atkārtos piesardzīgu pieeju likmju samazināšanai. Centrālā banka arī iepazīstinās ar atjauninātām ekonomikas prognozēm, tostarp tās inflācijas perspektīvu un procentu likmju prognozi, kas plaši pazīstama kā “punktu diagramma”.

Decembrī Fed jau pārskatīja savas inflācijas prognozes un palielināja, vienlaikus samazinot 2025. gada likmju samazinājumu skaitu no četriem uz diviem. Pastāv plašas spekulācijas, ka politikas veidotāji varētu vēl vairāk pielāgot inflācijas prognozes, lai ņemtu vērā iespējamo ar tarifiem saistīto cenu spiedienu Trampa administrācijas laikā.

Eiropas valstu obligāciju ienesīgums samazinājās, Vācijas obligāciju ienesīgumam samazinoties par trim bāzes punktiem līdz 2.78%.

Akcijas Eiropā tirgojās augstāk, Euro STOXX 50 pieaugot par 0.3%, atspoguļojot Vācijas DAX pieaugumu. Investori pozitīvi reaģēja uz progresu saistībā ar iespējamo pamieru Ukrainā.