Pat viena grūtniecība sievietes ķermenim rada milzīgu stresu. Izmaiņas hormonālajā stāvoklī un imūnsistēmā, ķermeņa svara un asins plūsmas palielināšanās, jauna organisma veidošanās un tā barošana – tas viss var nopietni ietekmēt sievietes veselību.
Ja ir vairākas grūtniecības, katra bērniņa iznēsāšana un laišana pasaulē riskus sievietes veselībai palielina daudzkārtīgi, apgalvo eksperti.
Pēc katrām dzemdībām sievietes ķermenis atjaunojas vismaz divus gadus. Katrai nākamajai grūtniecībai ir nepieciešams ilgāks atjaunošanās periods, kā arī rada jaunu kaitējumu sievietes organismam. Ja pirmās grūtniecības laikā nekādas komplikācijas un sekas nebija vērojamas, var uzskatīt, ka sievietei ļoti laimējies.
Taču nevar apgalvot, ka arī nākamajās grūtniecībās viņai paveiksies tikpat lielā mērā. Lai gan, protams, daudz kas ir atkarīgs no iedzimtības, sievietes vispārējā veselības stāvokļa un viņas fiziskās formas.
Nav ierasts runāt par kaitējumu, ko grūtniecība var radīt sievietes ķermenim. Turklāt plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk izplatījies mīts, ka grūtniecība un dzemdības esot īsts jaunības eliksīrs, kas atjaunina un atveseļo sievietes ķermeni.
Lūkosim, kāpēc šis apgalvojums ir tik tālu no patiesības.
Dzemdības vispār ir diezgan bīstams pasākums
Apskatīsim PVO datus:
- Katru dienu pasaulē aptuveni 830 sieviešu mirst no novēršamiem cēloņiem, kas saistīti ar grūtniecību un dzemdībām;
- starp sievietēm, kas dzīvo lauku apvidos un nabadzīgākās kopienās, mirstība ir augstāka;
- pusaudzēm ir lielāks grūtniecības komplikāciju un nāves risks nekā citām sievietēm;
- (Labā ziņa!) laikā no 1990. līdz 2015. gadam māšu mirstība pasaulē ir samazinājusies par aptuveni 44%.
Padomā par šiem skaitļiem! Katru dienu visā pasaulē dzemdībās mirst 830 sieviešu. Jā, protams, vairums no šiem nāves gadījumiem notiek mazāk attīstītās valstīs, kur medicīniskā aprūpe ir grūti pieejama. Bet šie dati arī liek domāt, ka pašas dzemdības ir ļoti bīstamas. Turklāt katras dzemdības sievietes ķermenī rada arvien vairāk veselības stāvokļa izmaiņu – un diemžēl šīs izmaiņas nav uz labo pusi.
Raksta autors norāda, ka, piemēram, Igaunijā, kas māšu mirstības ziņā ir vienā no vislabākajām pozīcijām pasaulē, dzīvību zaudē 2 mātes uz 100 tūkstošiem jaundzimušo, bet savukārt Dienvidsudānā, kas atrodas skalas otrajā galā, – 2054 mātes no 100 tūkstošiem.
Jaunākie pētījumi šajā jomā ir parādījuši, ka asinsvadi normāli reaģē uz trīs bērnu piedzimšanu, bet, sākot ar ceturto grūtniecību, artēriju sienas sāk strauji sabiezēt, kļūstot par potenciālu sirdslēkmes cēloni. Šo pētījumu veica Teksasas Universitātes Dienvidrietumu medicīnas centra speciālisti, un tajā piedalījās 1644 sievietes. Vidējais pētījuma dalībnieku vecums bija 45 gadi.