Ukraiņi saņēmuši kritušo “Azovstaļ” aizstāvju līķus
Runājot par Krievijas spēku okupēto Mariupoli, tiek ziņots, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir nogādātas Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ” bojā gājušo ukraiņu aizstāvju mirstīgās atliekas. Vairāki desmiti bojāgājušo ir izvilkti no drupām un nogādāti Ukrainā, kur tiek veiktas DNS analīzes viņu personību noteikšanai.
Pulka “Azov”pārstāvji paziņojuši, ka vismaz 52 cilvēki ir viņu vīri. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Krievijas gūstā atrodas vairāk nekā divarpus tūkstoši “Azovstaļ” aizstāvju.
Tikmēr Ukrainā sākts aktīvi risināt degvielas trūkuma problēmu. Pēc varas iestāžu rīkojuma robežsardze un muita izveidojušas zaļos koridorus, pa kuriem valstī ārpus rindas var iebraukt degvielas cisternas. Arī kaimiņos esošās Eiropas Savienības valstis neliekot šķēršļus degvielas automašīnu braukšanai uz Ukrainu un no tās.
Degvielas trūkuma dēļ sākotnēji strauji pieauga tās cena, un Ukrainas valdība bija spiesta regulēt gan benzīna, gan dīzeļdegvielas maksimālās cenas. Eksperti gan uzskata, ka augstajās degvielas cenās ir vainojams nevis tās trūkums, bet gan saceltā ažiotāža un nepamatotais pieprasījums.
Krieviju vaino par bada veicināšanu pasaulē
Situācija Ukrainā pirmdien tika apspriesta arī ANO Drošības padomē, kuru uzrunāja arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Savā uzrunā viņš norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē – ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni.
Lai ko arī apgalvotu Krievijas propagandas kanāli, Mišels uzskata, ka atbildība par pieaugošo pārtikas krīzi gulstas tikai uz Krieviju, kas bloķē graudu eksportu, mīnē sējumus, kā arī izzog Ukrainas graudu krātuves.
Vienlaikus Šarls Mišels atgādinājis, ka Eiropas Savienības sankcijas nav piemērotas Krievijas lauksaimniecības sektoram, tāpēc nekas netraucē Krievijas kuģiem piegādāt produktus attīstības valstīm.
Lasi arī: Viņa piedzima, pārklāta simtiem milzu dzimumzīmju… Bet paskatieties uz viņu pēc 20 gadiem!
Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta zāli. To komentējot, Šarls Mišels secinājis – ir vieglāk pamest zāli, nekā klausīties patiesību.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.