Vēl iecerētas bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos.
Plānā noteikts uzdevums sagatavot priekšlikumus par bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas svītrošanu no atbalsta pasākumiem dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā. IeM gan valdībā aicināja neatteikties no šī atbalsta veida.
Vienlaikus saskaņā ar plānu tiek nodrošināti preventīvie pasākumi valsts drošības, valsts robežas drošības, cilvēktirdzniecības novēršanas, sabiedriskās kārtības un drošības jomās, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju tiesību un brīvību aizsardzība.
IeM norādīja, ka pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā nosaka valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, ieskaitot līdz šim apzinātos Ukrainas civiliedzīvotājus.
Valdība šā gada februāra otrajā atbalstīja pirmo plānu 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai, kurus izmitināja viesnīcās. Sākotnēji prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri masveidā ieradīsies Latvijā, ir pārsniegts un nepieciešams jauns pasākumu plāns par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, skaidroja par plānu atbildīgā IeM.
“Mēs pārnesam smaguma centru no izmitināšanas tūrisma mītnēs uz izmitināšanu [mājsaimniecību] dzīvokļos,” valdības sēdē skaidroja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).
Tāpat šis plāns, atšķirībā no iepriekšējā, “ietver smaguma centra pārcelšanu no ēdināšanas uzņēmumiem uz pārtikas pakām”, piebilda ministre.
Latvijā personas kods piešķirts 24 746 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ukrainas civiliedzīvotājiem jau ir izsniegtas 14 794 ilgtermiņa (D) vīzas un 3918 uzturēšanās atļaujas. Līdz ar to 18 712 Ukrainas civiliedzīvotāji ir deklarējuši savu vēlmi ilgāku laika periodu uzturēties Latvijā.
IeM atzīmēja, ka jaunais pasākumu plāns attiecināms arī uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies un prasījuši patvērumu pirms iepriekšējā plāna apstiprināšanas un atbalsta saņemšanas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši vairāk nekā pieci miljoni bēgļu.